Pirms 50 gadiem nesējraķete “Proton-K” nogādāja orbītā 18,5 tonnas smago pasaulē pirmo pilotējamo orbitālo staciju 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 50 gadiem no Baikonuras kosmodroma startēja PSRS nesējraķete “Proton-K”, kas nogādāja orbītā 18,5 tonnas smago pasaulē pirmo pilotējamo orbitālo staciju “Soļut-1” (“Salūts-1”). Līdzīgu staciju tobrīd izstrādāja arī ASV zinātnieki, taču PSRS kosmosa speciālistiem izdevās viņus apsteigt.
Sākotnējā ideja bija izmantot šādas pastāvīgas orbitālās bāzes vietas militāriem mērķiem, tas ir, fotogrāfiskai un radiotehniskai pretinieka izlūkošanai. Vēlāk viedokļi mainījās. “Soļut-1” bija civils, zinātnisks projekts.
Staciju veidoja divi savstarpēji savienoti dažādu diametru cilindri, kuros izvietojās kosmonautu dzīves, darba telpas, kā arī ieejas modulis un dzinēja daļa. Mazākais cilindrs bija 3,5 m garš, 2,9 m diametrā, un tajā atradās vadības centrs un guļvietas.
Lielākajā 2,7 m garajā 4,15 m diametra cilindrā iekārtoja laboratoriju, sporta trenažieri, tualeti. Stacija bija aprēķināta trim kosmonautiem, kam pēc starta no Zemes ar savu kuģi bija jāpieslēdzas orbitālajai stacijai un jāpāriet uz to.
Uz “Salūtu-1” vienu pēc otras sūtīja divas ekspedīcijas. Pirmā – “Sojuz-10” ar trim kosmonautiem – uz staciju devās jau pēc dažām dienām, taču piedzīvoja neveiksmi – tai neizdevās pieslēgties “Salūtam” un tajā ieiet.
Nākamā – “Sojuz-11” ekipāža – sekoja 6. jūnijā. Tā sākotnēji bija veiksmīgāka un stacijā pavadīja 22 dienas, par spīti vairākām tehniskām ķibelēm, tostarp sīkiem ugunsgrēkiem.
Taču atgriešanās laikā nolaišanās aparāta defekta dēļ trīs kosmonauti gāja bojā. “Salūts-1” orbītā palika līdz 1971. gada 11. oktobrim, kad pēc komandas no Zemes iegāja atmosfēras blīvajos slāņos un sadega. Tā atliekas iekrita Klusajā okeānā.
