Jautājums par verdzības pieļaujamību vai aizliegšanu bija konflikta redzamākā daļa. Kas aizsāka asiņaino ASV Pilsoņu karu? 6
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1861. gada 14. aprīlī. Ievads ASV Pilsoņu karam
Pirms 160 gadiem pēc divu dienu ilgas artilērijas apšaudes ASV dienvidu štatu kaujiniekiem (Dienvidu armija vēl nebija izveidota) padevās ASV ziemeļu štatu Vašingtonas valdības spēku kontrolētais Samtera forts Čārlstonas ostā Dienvidkarolīnas štatā.
Tā bija viena no pirmajām epizodēm, kas aizsāka asiņaino ASV Pilsoņu karu, kura atskaites punkts ir dienvidnieku uzbrukums Samtera fortam 12. aprīlī.
Karš beidzās 1865. gada maijā un prasīja ap miljonu cilvēku dzīvību, gandrīz puse no tiem bija civilisti, kas tiem laikiem bija ārkārtīgi daudz. Karam bija gan politiski, gan sociāli un ekonomiski iemesli.
Priekšstati par to, kādai jābūt centrālās valdības lomai un valsts iekārtai ASV dienvidu un ziemeļu štatu ļaužu apziņā radikāli atšķīrās. Atšķīrās arī abu ASV daļu saimnieciskās struktūras, sabiedrība, politisko un morālo vērtību skala.
Jautājums par verdzības pieļaujamību vai aizliegšanu bija šī uzskatu konflikta redzamākā daļa.
Vardarbīgas, bruņotas sadursmes starp vergu izmantošanas piekritējiem un pretiniekiem ziemeļu–dienvidu štatu robežjoslā uzliesmoja jau 19. gadsimta 50. gados.
Pagrieziena punkts bija mērenā verdzības pretinieka Ābrama Linkolna ievēlēšana par ASV prezidentu 1860. gada novembrī.
Pēc tā vairāki dienvidu štati paziņoja par izstāšanos no ASV un savas konfederācijas dibināšanu, uzaicinot Vašingtonu sākt sarunas, kam Linkolns, protams, nevarēja piekrist.
ASV Pilsoņu karš daudzās jomās bija viens no pirmajiem – pirmais, kurā ārkārtīgi liela loma bija dzelzceļiem, telegrāfam un rūpniecības spējām, kurā parādījās daudzi militārās tehnikas jaunumi, piemēram, bruņukuģi; viens no pirmajiem, kas tika cītīgi dokumentalizēts fotogrāfijās.
