Pirms 40 gadiem, 1973. gada 15. jūlijā, Rīgā sākās XVI Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kuru oficiālais nosaukums tolaik skanēja: PSRS nodibināšanas 50. gadadienai un Dziesmu svētku simtgadei veltītie Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētki.

Lasītākie

Kļūdas, kas var maksāt ļoti dārgi! 14 lietas, ko nekad nedarīt, ja dzīvo viens

VIDEO. Šausmu brīdis trasē: 19 gadus vecs olimpiskais favorīts paliek nekustīgs pēc smaga kritiena

Kokteilis

Katram dzīvokļa vai mājas numuram līdzi nāk sava aura un “liktenis”. Noskaidro savējo!

Lasīt citas ziņas

Tie ilga līdz 22. jūlijam un, neskatoties uz varas mēģinājumiem tos atšķaidīt ar padomju piedevām un reveransiem “brālīgo republiku” kultūras virzienā, notika lielā patriotiskā pacilātībā. To gaitā debitēja pirmā sieviete virsdiriģente – Ausma Derkēvica. Pārsteigums bija arī Rīgas 6. vidusskolas kokļu ansamblis, kura sniegums, kā uzskata, ievadīja kokles renesansi. Toties kritiku tā laika “Literatūrā un Mākslā” izpelnījās pūtēji. Svētku laikā 21. jūlijā Rīgā Viesturdārzā atklāja Dziesmu svētku simtgadei veltīto memoriālo ansambli, bet pašu Viesturdārzu oficiāli pārsauca par Dziesmusvētku parku.