Pirms 40 gadiem, 1973. gada 15. jūlijā, Rīgā sākās XVI Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kuru oficiālais nosaukums tolaik skanēja: PSRS nodibināšanas 50. gadadienai un Dziesmu svētku simtgadei veltītie Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētki.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Tie ilga līdz 22. jūlijam un, neskatoties uz varas mēģinājumiem tos atšķaidīt ar padomju piedevām un reveransiem “brālīgo republiku” kultūras virzienā, notika lielā patriotiskā pacilātībā. To gaitā debitēja pirmā sieviete virsdiriģente – Ausma Derkēvica. Pārsteigums bija arī Rīgas 6. vidusskolas kokļu ansamblis, kura sniegums, kā uzskata, ievadīja kokles renesansi. Toties kritiku tā laika “Literatūrā un Mākslā” izpelnījās pūtēji. Svētku laikā 21. jūlijā Rīgā Viesturdārzā atklāja Dziesmu svētku simtgadei veltīto memoriālo ansambli, bet pašu Viesturdārzu oficiāli pārsauca par Dziesmusvētku parku.