Pirms 40 gadiem, 1973. gada 23. septembrī, Čīles galvaspilsētas Santjago slimnīcā no vēža nomira pasaulē ļoti pretrunīgi vērtētais Nobela prēmijas literatūrā laureāts, dzejnieks un politiķis Pablo Neruda, īstajā vārdā Neftali Rikardo Reijess Basoalto.

Lasītākie

Kokteilis

Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro

“Katru reizi ir šoks! Jūs dzīvojat…” Britu latviete salīdzina dzīvi Latvijā un Apvienotajā Karalistē

Mājas

5 lietas, kuras nedrīkst izsviest no mājokļa pat tad, kad tās nokalpojušas

Lasīt citas ziņas

Rakstnieks Gabriels Garsija Markess apgalvoja, ka viņš bijis 20. gadsimta izcilākais dzejnieks; citi uzskata, ka Pablo Neruda pieskaitāms ”tikai” izcilākajiem spāņvalodīgajiem liriķiem. Neruda bija pārliecināts komunists un brīvdomātājs (savas dzejas viņš rakstīja ar zaļu tinti), taču ļoti iemīļots Dienvidamerikā un aprindās, kur bija populāras kreisās idejas. Rietumvalstīs aukstā kara laikā viņa personība daudziem izrādījās nepieņemama Staļina un padomju ideoloģijas cildināšanas dēļ, tādēļ izdevēji bieži Nerudas daiļradi vienkārši ignorēja. Padomju Savienībā turpretim viņu cildināja tikai komunistiskās dzejas dēļ, savukārt ignorējot to, kas čīlieti bija darījis izcilu – viņa sirreālo, mīlas un erotisko liriku.