Pirms 30 gadiem, 1986. gada 11. oktobrī, Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā sākās ASV prezidenta Ronalda Reigana un PSRS vadītāja Mihaila Gorbačova sarunas par kodolraķešu skaita samazināšanu Eiropā.

Lasītākie

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

TV24

“Neviens nevarēja saprast, kas tas par ieroci!” Slaidiņš atklāj interesantu incidentu “Zapad 2025” laikā

Lasīt citas ziņas

Lai arī atbruņošanās sarunas izjuka jau nākamajā dienā, tās tiek vērtētas kā vēsturisks lūzuma punkts, jo Rietumi saskatīja, ka jaunais PSRS vadītājs ir gatavs runāt par kodolieroču skaita samazināšanu un arī, kaut negribīgi, par cilvēktiesību ievērošanu attiecībā uz disidentiem Padomju Savienībā un situāciju Afganistānā, kur PSRS bija iebrukusi. Tikšanās noslēdzās 12. oktobrī, kad Reigans atteicās pārtraukt tā sauktās “Stratēģiskās aizsardzības iniciatīvas” jeb “zvaigžņu karu” programmas testus, uz ko principiāli uzstāja Maskava. Minētā programma paredzēja sistēmu, kas no Zemes orbītas pasargātu ASV pret padomju ballistisko kodolraķešu triecienu atomkara gadījumā. Kā zināms, viens no PSRS sabrukšanas ekonomiskajiem iemesliem dažus gadus vēlāk bija nespēja tikt līdzi ASV aizsardzības budžetam un tehnoloģiskajam pārākumam militārajā jomā.