1989. gada 24. augustā. Nekomunists padomju satelītvalsts valdības priekšgalā 0
Pirms 30 gadiem pagaidām vēl sociālistiskās Polijas Seims premjera amatā ievēlēja nekomunistu – neatkarīgās arodbiedrības “Solidaritāte” pārstāvi, ciešu “Solidaritātes” līdera Leha Valensas līdzgaitnieku, žurnālistu un intelektuāli, neseno disidentu Tadeušu Mazovecki.
Kopš Austrumeiropas padomiskošanas tā bija pirmā reize vairāk nekā 40 gadu laikā, kad par valdības vadītāju kādā no PSRS ietekmes sfēras valstīm kļuva cilvēks, kurš nebija kompartijas biedrs, nenāca no Maskavai lojālām aprindām un turklāt vēl 80. gadu sākumā bija ieslodzīts cietumā par pretvalstisku darbību.
Kas tāds kļuva iespējams pēc tam, kad “Solidaritāte” piespieda ģenerāli Voicehu Jaruzeļski jūnijā sarīkot puslīdz brīvas vēlēšanas, kurās arodbiedrības pārstāvji guva panākumus, kaut komunisti varu no rokām vēl neizlaida – Jaruzeļskis saglabāja prezidenta amatu ar formālām tiesībām atlaist parlamentu. Kaut komunistu aprindās valdīja neapmierinātība ar notiekošo, situāciju ietekmēja PSRS vadītāja Mihaila Gorbačova zvans poļu komunistu līderim Mečislavam Rakovskim.
Zīmīgu secinājumu no šīs epizodes tobrīd izdarīja trimdas laikraksts “Laiks”: “Baltijas valstīm sevišķi interesanta varētu likties M. Gorbačova nostāšanās poļu “Solidaritātes” pusē.
Arī tas, ka beidzot atzīti slepenie līgumi ar nacistisko Vāciju, varbūt ir norādījums uz iespējamu neatkarības atgūšanu.”
