800 miljoni eiro tikai procentos? Eksperts brīdina par Latvijas parāda cenu 0
TV24 raidījumā “Preses klubs” Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns pauda, ka Latvijai nākotnē, iespējams, nāksies paaugstināt patēriņa nodokļus. Viņaprāt, to varētu prasīt gan valsts parāda pieaugums un ar tā apkalpošanu saistītās izmaksas, gan nepieciešamība saglabāt Latvijas konkurētspēju darba nodokļu jomā.
“Būtiskais ir, ko mēs ceļam. Tas, ka varētu būt, ka būs jāceļ, tas ir skaidrs,” sacīja Leiškalns.
Viņš atzinīgi novērtēja iepriekšējā gadā veiktās izmaiņas darbaspēka nodokļos, tostarp diferencētā neapliekamā minimuma atcelšanu. Pēc eksperta domām, šīs pārmaiņas palīdzējušas ekonomikai vairāk koncentrēties uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu.
“Mēs izdarījām ļoti labu mājasdarbu. Mēs mazliet satuvinājāmies ar Lietuvu darbaspēka nodokļu jomā, un pie 1600 eiro neto algas esam ļoti tuvu,” norādīja Leiškalns.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvija plašā algu diapazonā darbaspēka nodokļu ziņā apsteigusi Igauniju. Tomēr Igaunija šogad esot spērusi soli, kas, eksperta vērtējumā, ir izdevīgs ekonomikai, – samazinājusi darbaspēka nodokļus “zem mūsējiem” un palielinājusi patēriņa nodokļus.
Leiškalns pieļāva, ka Latvijai varētu nākties rīkoties līdzīgi. Lai gan patlaban tiek pausts, ka patēriņa nodokļus mums varbūt necels, bet svarīgi ir arī tas, cik ilgi valsts varēs atļauties šādu budžeta deficītu, pieaugot parādam.
Viņš norādīja, ka valsts aizņemšanās palielina arī parāda apkalpošanas izmaksas. Turklāt nav iespējams droši paredzēt, kā nākotnē mainīsies aizņemšanās cena.
“Ja mēs katru gadu braucam pa diviem miljardiem dziļāk, tad mums kredītu maksājumi aug. Es saprotu, ap 2028. gadu tie jau būs ap 800 miljoniem – tikai kredītu procentu maksājumi,” teica Leiškalns.
Viņš piebilda, ka procentu maksājumu apmēru ietekmēs arī naudas cena. Lai gan Latvijas valsts kase parasti spējot labi sabalansēt savus naudas plūsmas jautājumus, ilgtermiņā parāda palielināšanās radot arvien lielāku slogu.
“Katru gadu braucot dziļāk parādos, vai mums tas patīk vai nepatīk, procenti vienalga būs jāmaksā, un šis finansējums mums uzkrausies kā nasta uz pleciem,” uzsvēra eksperts.
Tāpēc Leiškalns pieļāva, ka patēriņa nodokļu celšana var kļūt par nepieciešamību. Vienlaikus Latvijai, iespējams, būšot vēl vairāk jāsamazina darbaspēka nodokļus, lai mazinātu atšķirības ar kaimiņvalstīm un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju.
