1989. gada 6. maijā. Breša zemnieki 0
Pirms 30 gadiem Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma likumu “Par zemnieku saimniecībām Latvijas PSR”, kas oficiāli atļāva paralēli padomju kopsaimniecībām veidot arī individuālās saimniecības.
Ministru padomes priekšsēdētājs tobrīd bija Vilnis Edvīns Bresis, tāpēc pirmos individuālos saimniekotājus nosauca par Breša zemniekiem.
Tiesa, Latvija vēl bija PSRS sastāvdaļa un zeme tad vēl skaitījās valsts īpašums, taču lauksaimnieks varēja to saņemt ilglaicīgā lietošanā un nodot mantojumā.
Maskavā individuālo saimniecību pieļaušanā saskatīja veidu, kā brūkošā padomju valsts kārtējo reizi varētu mēģināt atrisināt gadu desmitiem briedušo iedzīvotāju pārtikas apgādes jautājumu.
Kolhozi un sovhozi, kas ir kolektīvās saimniecības absolūtā vairākumā, bija izrādījušies nerentabli un Mihaila Gorbačova pārbūves gaitā tos kaut daļēji vajadzēja nomainīt ar efektīvāku darbošanos.
Breša zemnieki bija šāds veids, kas turklāt atbilda latviešu un arī citu baltiešu mentalitātei.
Un patiešām – pāris gados Breša zemnieku skaits Latvijas laukos sasniedza ap 8500.
Viens no aktīvākajiem individuālo saimniecību piekritējiem bija Madonas rajona padomju saimniecības “Liezere” direktors Pēteris Krūgaļaužs. Viņš viens no pirmajiem sāka sadalīt kopsaimniecības zemi uzņēmīgākajiem zemniekiem.
Bija doma, ka pakāpeniski kolhozi pārveidosies kooperatīvos, bet to bāze būs zemnieku saimniecības.
Nevienam nenāca prātā, ka vēstures rats griezīsies tik strauji, tādēļ, zemes sadalot, vecās pirmskara robežas vērā ņemtas netika. 90. gadu sākumā tas radīja daudz sarežģījumu ar īpašumu atguvējiem.
