1990. gada 15. maijā. Uzbrukums Augstākajai padomei 2
Pirms 30 gadiem Rīgā un Tallinā notika acīmredzot koordinēti interfrontistu mēģinājumi ieņemt Aukstākās padomes (AP) ēkas. To varēja uzskatīt par promaskavisko spēku pirmo nopietno mēģinājumu atgūt varu un piespiest AP atcelt 4. maija Deklarāciju.
Dienu iepriekš PSRS prezidents Mihails Gorbačovs bija izdevis dekrētu, kurā pasludināja, ka Latvijas 4. maija Deklarācija, kā arī analogs dokuments Igaunijā nav spēkā “no pieņemšanas brīža”, jo pārkāpjot PSRS konstitūciju.
Jau šajā dienā, 14. maijā, virs Rīgas armijas helikopters kaisīja skrejlapiņas, aicinot nākamajā dienā piedalīties interfrontes mītiņā “Par Latviju atjaunotajā federācijā”, jo esot jādara gals “avantūristu saujiņas” uzsāktajai “kontrrevolūcijai”. AP frakcija “Līdztiesība” pilnībā to atbalstīja.
15. maijā bija izsludināts arī viens no pirmajiem lielo rūpnīcu un uzņēmumu administrāciju organizētajiem pretvaldības streikiem, kas gan lielā mērā izjuka pašu streika sludinātāju neorganizētības dēļ. Ap plkst. 10 no rīta bars civilās drēbēs pārģērbto karaskolu kursantu armijas virsnieku vadībā mēģināja ielauzties AP ēkā, lai liktu deputātiem atsaukt Deklarāciju.
To nepieļāva neatkarības piekritēji, kas arī pulcējās pie ēkas, kā arī OMON, kas pagaidām vēl ieņēma neitrālu pozīciju. Parlamenta sēde incidenta laikā tika pārtraukta. Dažus nemiera cēlāju pārstāvjus ielaida ēkā, taču deputāti nobalsoja, ka viņiem no tribīnes runāt netiks ļauts un tie izraidāmi no sēžu zāles.
Pēc milicijas ziņām, nemieros pie AP bija iesaistīti ap 300 karaskolas audzēkņu, kamēr kopējo dalībnieku skaitu lēsa ap 5000.
