1990. gada 29. martā. “Rokas nost no padomju varas!” 1
Pirms 30 gadiem Daugavmalā, toreizējā Komjaunatnes krastmalā, savu mītiņu sasauca interfrontisti, kā vienā vārdā sauca promaskaviski noskaņotos “Darba kolektīvu apvienotās padomes”, pieminētas “Interfrontes” piekritējus un Alfrēdam Rubikam uzticīgos komunistus, kā arī padomju militāristus, kas gan civilā, gan formās labprāt piedalījās šādos pasākumos.
Oficiāli tika apgalvots, ka sanākuši 75–80 tūkstoši, kas bija pārspīlēti, kaut dalībnieku skaits tiešām bija mērāms vairākos desmitos tūkstošu.
Spēlēja militārais orķestris. Interfrontistus bija satraukusi gan Lietuvas pasludinātā neatkarība, gan Latvijas Tautas frontes uzvara Augstākās padomes vēlēšanās.
Pirmais runāja Rubiks, kurš paziņoja, ka Latvijas PSR “pie varas raujas destruktīvi spēki”: “Viņu mērķis – gāzt padomju varu un izvest Padomju Latviju aiz Padomju Sociālistisko Republiku Savienības robežām, restaurēt buržuāzisko republiku.” Rubiks mudināja visus “apvienot spēkus un aizstāvēt padomju varu Latvijā”.
Līdzīgi izpaudās kompartijas Rīgas pilsētas komitejas 1. sekretārs Arnolds Klaucēns: “Mums jāapzinās, kas mūs sagaida nākotnē. Buržuāziskās Latvijas atjaunošana, bijušo rūpnīcu un fabriku īpašnieku dēliņu atgriešanās! (..) Ārvalstu emisāri jau stāv rindā, lai ieņemtu vietas Latvijas valdībā.” Klaucēns paziņoja, ka “cīņā par sociālismu neviens vairs nedrīkst palikt ierakumos”.
Bet Baltijas kara apgabala politdaļas priekšnieka pulkveža Vološina runā jau skanēja draudi “antisovetčikiem”, ka “pacietībai drīz pienāks gals”: “Nerotaļājieties ar uguni, kungi! Rokas nost no padomju varas! (..) Nekādiem spēkiem neizdosies pagriezt vēstures riteni atpakaļ, gāzt padomju varu Baltijas republikās!”
