1990. gada 3. augustā. Taisnīguma atjaunošana represētajiem 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Latvijas Augstākā padome pieņēma “Likumu par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”, kas aizsāka metodisku padomju laikā represēto personu pilnīgas reabilitācijas procesu. Likums stājās spēkā ar pieņemšanas brīdi.
Par nepamatoti un nelikumīgi cietušiem vispirms jau 1940./1941. gada un 1949. gada padomju represijas piedzīvojušie tika atzīti ar vairākiem lēmumiem vēl 1988. un 1989. gadā, taču tagad varēja sākties sistemātisks juridiskas reabilitācijas process.
Vēsturiskais taisnīgums tika atjaunots kā dzīvajiem, tā jau sen mirušajiem, kas savulaik tika tiesāti vai cieta bez formālā tiesas sprieduma par “aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru un revolucionāro kustību”, “kontrrevolucionāru aģitāciju un propagandu”, “dzimtenes nodevību”, arī izvairīšanos no mobilizācijas padomju armijā, atteikšanos vai nespēju izpildīt klaušas un maksāt milzīgos nodokļus piespiedu kolektivizācijas laikos un citu “pretpadomju darbību”.
Reabilitācija neattiecās uz personām, “kuras starptautiski tiesiskajā izpratnē vainīgas noziegumos pret mieru, genocīda noziegumos, noziegumos pret cilvēci, kara noziegumos un kriminālnoziegumos pret nekombatantiem, kā arī personas, kuras vainīgas krimināllietu viltošanā”.
Ar administratīvā kārtā izsūtītajiem nodarbojās Iekšlietu ministrijas Reabilitācijas daļa; tā saukto troiku un citu surogāttiesu tiesāto lietas skatīja Latvijas Prokuratūra, bet politiskos noziegumus Augstākā tiesa.
Izskatāmo lietu skaits bija milzīgs. Tikai Augstākās tiesas Reabilitācijas daļa vien no 1990. līdz 2004. gadam sagatavoja vairāk nekā 30 tūkstošus slēdzienu, reabilitācijas apliecības izsniedza 12 250 personām, bet atteica 2545 personām.
