2011. gads Zemnieku saeimas valdes vērtējumā 0
Gada uzvara Lauksaimniecībā apstrādāto zemes platību skaits pēdējo septiņu gadu laikā Latvijā pieaudzis par 20%, kas ir straujākais pieaugums Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina Eurostat dati.
Gada notikums
Pamatakmens iemūrēšana jaunajai zemnieku piena pārstrādes rūpnīcai Jelgavā – līdz ar rūpnīcas pamatakmens ielikšanu tiek likti pamati arī stabilitātei kooperācijā un piena nozarē. Bija jānodzīvo 20 neatkarības gadi, lai 600 zemnieku saimniecības atkal noticētu kopīgam spēkam un savai varēšanai pārstrādāt pašu saražoto pienu.
Gada vilšanās
Vienlīdzīga konkurence ir tikai Eiropas lozungs – vienošanās izstrādāt metodiku taisnīgu platībmaksājumu sistēmas izveidei, kas tika solīta jaunajām dalībvalstīm, bija uzmanības novēršana un dalībvalstu, kas cīnās par taisnīgiem nosacījumiem, iemidzināšana. Eiropas Komisija (EK) piedāvā arī turpmāk Baltijas valstīm viszemākos tiešmaksājumus – to paredz EK priekšlikums Eiropas Savienības budžetam pēc 2013. gada. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Latvijas zemnieki vēl 2020. gadā saņems 52% no ES vidējā atbalsta, bet, piemēram, Nīderlandes zemnieki turpat trīs reizes vairāk – 142% no ES vidējā atbalsta.
Gada nejēdzība
Saeimas vēlēšanas. Un Zemes kreditēšanas programmas ieviešanas atlikšana šo vēlēšanu dēļ. Rezultāts: mūsu pamata dabas resursu – lauksaimniecības zemi – izpērk ārvalstu pilsoņi.
Gada pārsteigums
Valsts prezidenta Andra Bērziņa aktīvā iesaistīšanās lauksaimnieku interešu aizstāvībā. Pirmo reizi lauksaimnieki ir sadzirdēti un izprasti prezidenta līmenī.
Gada nedraugs
ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs D. Čološs. Solījumi izstrādāt taisnīgu Kopējās lauksaimniecības politiku un Baltijas situācijas izpratne ir tikai retorika. Taču prieks, ka Baltijas lauksaimnieki un tiešmaksājumu nevienlīdzība Čološa kungam rādās sapņos.
Gada sadarbība
2011. gada sākums Rīgu pārsteidza ar nepieredzētu sniega daudzumu un tehnikas trūkumu savlaicīgai ielu tīrīšanai. Tad Rīgai palīgā steidzās zemnieki ar savu smago tehniku, lai rīdzinieki varētu pārvietoties pa ielām un izkļūt no aizsnigušajiem pagalmiem.
Gada gandarījums
Baltijas valstu lauksaimnieki beidzot apvienojušies kopīgai cīņai par taisnīgu Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Kopīgas akcijas Tallinā, Rīgā, Viļņā un Briselē ir pamanāmas!
