Rāmavas rudens izstāde – 23 gadu tradīcija lauksaimnieku dzīvē 0
Izstāžu komplekss “Rāmava” ir atvērts augu gadu. Taču divreiz gadā – pavasarī un rudenī – lielā Rāmavas izstāde kļuvusi par lauksaimnieku neatņemamu tradīciju. Gan kā tikšanās ar daudzu novadu kolēģiem un domubiedriem, gan kā darījumu centrs un nodomu kalve rītdienai.
Darbības raksturs šajā laikposmā ir krasi mainījies. Pagājušā gadsimta 90. gados zemnieki aizgūtnēm tvēra jaunās, modernās tehnikas piedāvājumu un Rāmavas izstādē tika slēgti līgumi par traktoru, kombainu vai cita agregāta iegādi. Toties tagad tūlītēji darījumi ir daudz retāki.
Kā arvien, arī šoruden 23. starptautiskajā rudens izstādē rīkotas trīs lielākās ekspozīcijas: “Lauksaimniecības tehnika”, “Lauku sēta” un “Šķirnes trusis”. Tagadējais izstāžu daļas vadītājs Uģis Traskovskis informē, ka šoruden dalībfirmas aizņemot prāvākus tehnikas demonstrējumu laukumus. Tirgotāji vērīgi seko līdzi lauksaimnieku pieprasījumam, piemēram, izstādē redzamais SIA “Vaderstad” augsnes apstrādes agregāts uzlabots pēc klientu ieteikuma, ka labāki būtu lielāka izmēra diski.
Izstādē apmeklētāji ieraudzīs jau pazīstamu uzņēmumu tehniku – SIA “Valtek”, SIA “Vaderstad”, SIA “Kalnakrogs”, SIA “Silja”, “Intrac Latvija”, SIA “Kombainserviss”, SIA “MTZ serviss”, SIA “Agro Smiltene”, SIA “Agrera”, AS “Lytagra” un citu. Iespējams, ieinteresēs Dānijas un Lietuvas kopuzņēmums “Inter-Silo”, kas no 2014. gada ir oficiālais “Dan-Corn” pārstāvis Baltijas valstīs. Tiek piedāvātas graudu kaltes un bunkuri.
Citus sadarbības veidus raduši Latvijas uzņēmumi, piemēram, uzņēmums “LMR Āzene” piedalās kopā ar SIA “Silja”, kura kļuvusi par kolēģu produkcijas izplatītāju.
SIA “Silja” valdes priekšsēdētājai Silvai Jeromanovai-Maurai par pašmāju un ārvalstu firmu sadarbību ir īpašs viedoklis: “Man arvien patikusi dažādu valstu dīleru tikšanās, un bija laiks, kad pavērtu muti klausījos ārzemju kolēģos, bet pienāca tas brīdis, kad ārzemnieki ar interesi klausījās “Siljas” pieredzi – svira nu ir līdzsvarā. Mūsu uzskats: nepērkam lētāko, bet to, kas tiešām ir labs. Salīdzinājumā ar citām firmām “Siljas” piramīda ir otrāda – mums pirmajā vietā ir serviss. Mēs arī sūtām savus servisa vīrus mācīties uz to valstu rūpnīcām, kas ražo mūsu tirgotās mašīnas.”
Ekspozīcija “Lauku sēta” šoreiz sola vēl lielāku daudzveidību nekā citos rudeņos. Uģis Traskovskis uzskaita – būs viss, sākot ar celtniecību un beidzot ar plašu stādu piedāvājumu. Lietuvas uzņēmums “Medrieve” iepazīstinās ar koka būvēm. Firma “Baltic Unique Solutions” jeb “Granulators” demonstrēs akmeņu drupinātājus. Firmas “SB” un “Moderators” – apkures sistēmas.
Arī SIA “Burtnieks R” esot arvien atsaucīgs izstādes dalībnieks, kurš piedalās abās – pavasara un rudens – izstādēs. Tā īpašnieks Uģis Ārgalis orientējies uz celtniecības pakalpojumiem, kas nepieciešami dažādu mērogu lauku sētas saimniekiem. Uzņēmuma administratore Inese Kauliņa stāsta, ka Rāmavas izstādes esot vislabākais veids, kā iepazīstināt klientus ar savu produkciju, uzklausīt viņus un vēlāk īstenot pircēju ieteikumus. Tādējādi katrā izstādē mainot produkcijas sortimentu. Vienu reizi demonstrēta iebūvējamā tualete, citreiz jauna modeļa logi vai durvis. Piemēram, kad demostrēti Itālijas rūpnīcas metāla angāri, tādu pasūtījusi SIA “Tīraines staļļi”.
“Lauku sēta” kā arvien vilina ar mājražotāju gardumiem. Šķiet, nenogurdināmas dalībnieces ir Latvijas Lauku sieviešu apvienības rokdarbnieces, audējas un citas meistares.
Salīdzinājumā ar tehnikas smagsvara daļu daudz omulīgāka ir izstāde “Šķirnes trusis”. Bet arī Latvijas trušu audzētāji jau kopš krietna laika “izpeldējuši” starptautiskos plašumos. Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Fogele atgādina, ka šogad esot īpašs notikums – Rāmavas izstādē viņas aizbilstamie piedaloties desmito reizi. Jubileja! Asociācijā ir aptuveni 39 biedri, bet izstādē piedalās astoņpadsmit.
“Rāmavas izstādē apmeklētāji arvien var iegādāties trušus. Bet ir liela starpība, vai pircējs pērk dzīvniekus, tāpēc ka grib palielināt savu trušu saimi vai ir vajadzīgi vaislas dzīvnieki,” stāsta I. Fogele. “Tāpēc jau desmit gadus sadarbojamies ar starptautiskajiem vērtētājiem – sākumā tas bija zviedru kolēģis, tagad ir čehu speciālisti. Ja tiek veikta selekcija, tad vērtējums ir ārkārtīgi stingrs, piemēram, ja starp viena toņa kažoku būs daži citas krāsas matiņi, dzīvnieks tiek brāķēts. Rāmavas izstādē ik rudeni nosakām labāko trušu audzētāju – 2013. gadā tā bija Dzintra Lezdiņa no Smiltenes pagasta.”
