300 miljoni Pierīgas mobilitātei. Pierīgai ar Rīgu iecerēti vienoti maršruti, viena biļete un vienoti tarifi 8
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmdien Satiksmes ministrija (SM) izplatīja paziņojumu, ka tās organizētā darba grupa vienojusies par veicamajiem darbiem sabiedriskā transporta sistēmas pārvaldībā Rīgas metropoles areālā, lai Rīgas un Pierīgas sabiedrisko transportu veidotu vienotu un ērtu pasažieriem.
Sabiedriskā transporta integrācijai metropoles areālā paredzēts koordinēt stratēģisko plānošanu, izstrādāt maršrutu tīklu, vienotu pasažieru informācijas sistēmu, ieviest vienotu tarifu politiku un vienu biļeti.
“Vienota Rīgas pilsētas un aglomerācijas sabiedriskā transporta koncepta izstrāde paredz uzlabojumus, kas sabiedriskā transporta pakalpojumu padarīs Rīgas metropoles iedzīvotājiem draudzīgāku. Mūsu mērķis ir mainīt iedzīvotāju paradumus par labu sabiedriskajam transportam un piesaistīt jaunus pasažierus. Tā sasniegšanai kopā ar iesaistītajām pusēm izstrādāsim integrētu sabiedriskā transporta plānu,” šajā sakarā izteicies satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Kas un kā plāno?
Konkrētāka informācija par SM darba grupā iesaistītajiem plānotajiem vai pieņemtajiem lēmumiem pagaidām gan nav atrodama. “Latvijas Avīze” aptaujāja atsevišķas iestādes un amatpersonas, kurām šajā plānošanas darba grupā it kā vajadzētu būt, taču arī tās šobrīd atgaiņājas ar vispārīgām frāzēm.
“Šo darba grupu vada Satiksmes ministrija, tāpēc sīkāk par apspriestajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem vai termiņiem labāk varēs nokomentēt pati ministrija. Darba grupa izveidota pagājušā gada rudenī, bet Autotransporta direkciju tajā iekļāva 2020. gada decembrī,” paskaidroja valstī galvenā satiksmes plānotāja “Autotransporta direkcijas” pārstāve Zane Plone un no detalizētākiem komentāriem atturējās.
“Pašvaldība viennozīmīgi atbalsta plānotos darbus. Rīgas domes interesēs ir gan vienotas sabiedriskā transporta biļetes, gan Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta integrācija, koordinācija un sasaiste ar elektrovilcieniem. Tāpat arī aktīvi sadarbojamies jautājumos par “Rīgas satiksmes” reisu pagarināšanu ārpus Rīgas un stāvparku mobilo punktu izveidē gan Rīgā, gan Pierīgā,” norādīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.
Pie sarunu galda vēl nav sēdušies
Pirmspandēmijas laikā Rīgas aglomerācija jeb metropoles areāls aptvēra divas trešdaļas Latvijas ekonomikas, Rīgā katru dienu iebrauca un izbrauca aptuveni 40% valsts iedzīvotāju. Pirms vesela gada, 15. janvārī, toreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs kopā ar Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Stopiņu, Ropažu un Inčukalna pašvaldību vadības pārstāvjiem bija nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un satiksmes ministram Tālim Linkaitam ar aicinājumu organizēt kopīgu tikšanos ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām, lai sāktu darbu pie Rīgas metropoles mobilitātes plāna un vienotas sabiedriskā transporta sistēmas izveides.
Jo pašvaldību pārstāvji uzskatīja, ka esošais pasažieru pārvaldījumu modelis organizēts neefektīvi, veicinot privāto automašīnu dominanci uz autoceļiem un Rīgā, kas veido sastrēgumus, kā arī netiek pienācīgi izmantots “Pasažieru vilciena” potenciāls un dažādu transporta veidu savienojamība. Tāpat problēmas rada tarifu dažādība un vienotās biļetes neesamība.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību vadītāji arī bija vērsuši uzmanību uz to, ka ir vāji attīstīti pārsēšanās punkti ārpus Rīgas pilsētas un galveno satiksmes mezglu apkārtnē, netiek attīstītas “park & ride” stāvvietas (t. sk. arī mobilitātes punkti) Rīgā un Pierīgā pie maģistrālajām šosejām vai vilciena pieturām.
Tādēļ šo problēmu risināšanai jāveido jauns, integrēts sabiedriskā transporta pārvadājumu modelis Rīgas aglomerācijā. Lai šādu integrētu modeli izveidotu, nepieciešama visu pušu līdzdalība, sadarbībā jāiesaista pašvaldības, kā arī Satiksmes ministrijas struktūras, tostarp valsts SIA “Autotransporta direkcija”, AS “Pasažieru vilciens”, VAS “Latvijas valsts ceļi” u. c.
Gads pagājis, drīz arī būs pusgads, kopš jauna vadība ir Rīgas domē. Vai šajā laikā bijusi kāda virzība iezīmēto problēmu risināšanā, “Latvijas Avīze” izvaicāja Ādažu novada domes priekšsēdētāju Māri Sprindžuku: “Šobrīd joprojām varu pateikt vienīgi vēlamības. Mēs, Pierīga, pagaidām pie tā sarunu galda nemaz nesēžam. Gads ir pagājis, iepriekšējā formējumā nomainīts Burovs. Līdz šim ir bijusi tikai pārjaunotās organizācijas dibināšana. Darba sapulce, kurā Rīga prezentētu savus plānus un Pierīga savus, – tāda vēl nav bijusi.”
Konkurē gan idejas, gan puses
Ādažu pašvaldības vadītājs uzskata, ka Rīgas metropoles areāla mobilitātes problēmu risināšanā ir vairākas savstarpēji konkurējošas un konfliktējošas idejas, kas tieši SM tagad būtu jālīdzsvaro.
“Rudenī kļuva zināms, ka no ES Atveseļošanās un noturības mehānisma fonda Latvijai pienāksies apmēram 2 miljardi eiro, no kuriem 300 miljoni varētu būt novirzīti Rīgas un Pierīgas mobilitātes problēmu risināšanai. “Zaļāks” transports un stāvlaukumi Rīgai vai jauni ceļu koridori – te iezīmējas vairākas idejas, kas “grūstīsies” pēc viena finansējuma avota.
Piemēram, Ādažiem prioritāte ir apvedceļš, kam it kā nepienākas šī nauda, bet principiāli ir jārisina: kā ies Tallinas šoseja – caur Baltezeru vai kopā ar “Rail Baltica”, apejot riņķī kaut kur pa mežiem? Stopiņiem svarīgs ir Dzelzavas ielas turpinājums, Mārupei – jauns pārvads iebraukšanai Rīgā, un tā katrā Pierīgas virzienā.
Plānošanas reģions arī jau ir iezīmējis mobilitātes punktus, kur metropoles areālā atstāt mašīnas un pārsēsties uz sabiedrisko. Bet, risinot “Rīgas satiksmes” problēmas un nopērkot jaunus, klimata neitrālus autobusus, uzreiz var iztērēt jebkuru pieejamo naudu.
Te tagad ir vairāki smaguma centri, kas ministram būtu jālīdzsvaro un katra savtīgums jāsabalansē. Uz kuru pusi velk – pagaidām Pierīgas pašvaldībās to nezinām.
Katrā ziņā gribētos, lai Rīgas projekti turpinātos tālāk arī Pierīgas pusē, citādi tie paliks bezjēdzīgi,” vērtē Māris Sprindžuks.
Rīga naudas apgūšanai gatavojas pamatīgi
Pierīgas pašvaldības Administratīvi teritoriālās reformas ceļā paredzētās apvienošanas un vasarā gaidāmo jauno pašvaldību vēlēšanu dēļ izskatās novājinātas un savās darbībās ir ierobežotas.
Savukārt uz pieciem gadiem pārvēlētā Rīgas dome gaidāmajā naudas apgūšanā ir ievērojami privileģētākā situācijā, un tam arī pamatīgi gatavojas.
Bijušais Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs, kurš tagad ir opozīcijas deputāts, sociālajos tīklos “noplūdinājis” domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Ķirša iesniegumu mēram par jaunas struktūrvienības izveidošanu tieši iepriekš minētajiem mērķiem:
“Ņemot vērā Rīgas pilsētas izaicinājumus liela apjoma projektu vienlaicīgā īstenošanā, kas saistīta ar dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrāciju Rīgas pilsētvidē, un koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai novēršanā, stimulējot ekonomikas atgūšanos caur Eiropas atveseļošanās un noturības mehānismu (ANM), lai veicinātu sekmīgu publiskās infrastruktūras attīstības projektu ieviešanu Rīgas pilsētā, ierosinu no 01.04.2021. uz projekta “Rail Baltica” saistīto projektu īstenošanas laiku izveidot Rīgas domē jaunu struktūrvienību – Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldi…” Tālāk minētas piecas vajadzīgās amatpersonas, plānotais atalgojums un bonusi, kā arī lūgums priekšlikumu atbalstīt.
Par to, vai Rīgas domei, nocērtot priekšgājēju atstātās hidras vienu galvu, vietā neizaugs trīs, ir cits stāsts, taču noteikti negribētos, lai ekonomikas atveseļošanai un mobilitātes problēmu risināšanai paredzētā Briseles nauda nonāktu tikai kāda viena “smaguma” centra savtīgās interesēs.
