Ap 50, bet students! Kāpēc ne? 2
Septembris klāt – tas nozīmē, ka zinātkārajiem atkal jauns darba cēliens. Šoreiz gan pievērsīsimies tiem cilvēkiem, kas dažādu apstākļu dēļ jau brieduma gados mainījuši vai maina savu līdzšinējo profesiju un uzsāk mācības, lai iegūtu citu specialitāti vai arī papildina zināšanas. Cik tas ir sarežģīti, un kādi iekšējie un ārējie šķēršļi jāpārvar, lai īstenotu savu sapni?
Mūsdienu darba tirgus konkurence arī pēc aroda vai augstākās izglītības apgūšanas mudina cilvēkus izglītoties, celt kvalifikāciju un papildināt zināšanas visa mūža ilgumā. Turklāt būtisks posms ceļā uz uzņēmuma un darbinieka veiksmi un panākumiem ir rūpes ne vien par nozares lietpratēja profesionālo iemaņu pilnveidi, bet arī personības intelektuālo izaugsmi. Nereti rodas maldīgs priekšstats, ka cilvēki vecumdienās sabiedrībai ir kā nasta – veselības pasliktināšanās dēļ viņi kļuvuši neaktīvi un apātiski – sēž mājās pie televizora un par visu sūrojas… Tā gluži nav, pavērojiet uzmanīgāk – daudzi seniori vai katru dienu kaut kur dodas, pavada uz skolu mazbērnus, satiekas kafejnīcās, apmeklē izrādes… Vieni rušinās mazdārziņos, citi izglītojas – papildina zināšanas dažādos kursos, semināros… Daži pat uzdrošinās mainīt specialitāti, sāk mācīties ko citu un iegūst diplomu, atrod darbu. Tādi uzņēmīgi ļaudis iedvesmo, liek apjaust, ka dzīve ir skaista jebkurā dzīves gadalaikā un savu ieceri var mērķtiecīgi īstenot jebkurā vecumā.
Patīkams pārsteigums man, piemēram, bija ziņa, ka nupat Latvijas Universitātes Komunikācijas maģistra studiju programmā budžeta grupā iestājusies Zvejniekciema vidusskolas direktora vietniece, latviešu valodas un literatūras skolotāja Valda Tinkusa (dzimusi 1966. gadā). Kāpēc tāda izvēle?
– Esmu beigusi vairākas augstākās mācību iestādes, papildinājusi zināšanas dažādos kursos, semināros. Mācīties, allaž uzzināt ko jaunu ir mans dzīvesveids! Arī tas mani iedrošināja uzsākt studijas komunikācijas zinātnē. Gribas apgūt žurnālistikas specifiku, uzzināt, kā žurnālisti gūst informāciju par sabiedrībā svarīgiem procesiem. Viņi taču ir ceturtā vara! Turklāt neviena darba vieta nav mūžīga, ja nu samazinās skolēnu skaits arī manā skolā… Tad vismaz ir kāds rezerves variants.
