45 Latvijas skolu nākotne – neskaidra 0
No 2020. gada 1. septembra valsts vairs nepiešķirs lielāku finansējumu skolām, kuras īsteno specializētās izglītības programmas un piedāvā krietni vairāk stundu nekā citviet, piemēram, mūzikā, valodās, mākslā, matemātikā vai pat mājturībā un informātikā.
Tas radījis lielu satraukumu daļā sabiedrības, tāpēc otrdien par šādu skolu nākotni lems arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Skolas, kurās līdztekus obligātajai izglītības programmai padziļināti var apgūt mūziku, saņem pat par 30 procentiem lielāku finansējumu nekā “parastās” skolas. Savukārt skolas, kuru specializācija ir citā jomā, saņem par 20 procentiem lielāku finansējumu. Latvijā ir 45 skolas, kas īsteno šādas specializētās izglītības programmas: visvairāk – 18 skolas – ir specializējušās mūzikā, 15 skolas specializējušās valodu jomā, pa piecām mākslā un matemātikā un pa vienai mājturībā un informātikā. Aplūkojot specializēto skolu sarakstu, redzams, ka ir pilsētas, kurās nav nevienas specializētās skolas.
Visvairāk specializēto skolu ir Rīgā, taču procentuāli visvairāk to ir Saldus novadā un Jēkabpilī. Saldus novadā no 14 skolām gandrīz puse – sešas – ir ar specializāciju, bet Jēkabpilī no piecām vispārizglītojošām skolām ar specializāciju ir divas, turklāt Jēkabpils Valsts ģimnāzija specializējas gan mūzikā, gan matemātikā. Matemātikā specializējas arī Jūrmalas Valsts ģimnāzija. Interesanti, ka tieši šo abu valsts ģimnāziju absolventi nav tie labākie matemātiķi. Iepriekšējā mācību gadā vidējais centralizētā matemātikas eksāmena rezultāts valsts ģimnāzijās bija 55,3 procenti, bet Jūrmalas Valsts ģimnāzijā – vien 39,47 procenti un Jēkabpils Valsts ģimnāzijā – 48,46. Atšķirība ir vien tāda, ka Jūrmalā rezultāti kritušies, bet Jēkabpilī tomēr auguši.
Tieši tas, ka ne visas specializētās skolas tiešām sasniedz augstu līmeni mācību priekšmetā, kurā specializējas, varētu būt viens no iemesliem, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrijā nolemts atteikties no paaugstinātā finansējuma. To var nolasīt starp rindām izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas paziņojumā, kurā viņa norāda, ka tikai astoņās no 18 specializētajām mūzikas novirziena skolām ir savs orķestris.
Otrs – vairāk uzsvērts iemesls – ir vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem.
Ja daļa skolu saņem lielāku finansējumu nekā citas, tā nav vienlīdzīga situācija. Protestējošie speciālo skolu vecāki saka, ka apzināti izvēlējušies attiecīgo skolu savam bērnam, jo gribējuši attiecīgu specializāciju. Taču vismaz Rīgā ir mikrorajonu princips: godīgi un bez dažādām afērām ar pārdeklarēšanos var tikt tikai tajā skolā, kas pienākas pēc dzīvesvietas. Sanāk tā: tikai tad, ja bērns dzīvo specializētas skolas mikrorajonā, viņam ir priekšrocības apgūt kādu priekšmetu padziļināti. Turklāt ir pašvaldības, kur specializēto skolu nav vispār.
Diemžēl IZM nepaskaidro, vai vienlīdzīgās iespējas visiem bērniem nozīmē to, ka visiem būs iespējams apgūt kādu mācību priekšmetu padziļināti vai arī šādu tiesību vairs nebūs nevienam.
Skolās varēs veidot savas autorprogrammas, taču padziļināta apguve, jo sevišķi mūzikā, maksā arī vairāk naudas. Nav saprotams, kur paliks tie četri miljoni eiro, ko valsts ietaupīs, atņemot papildfinansējumu specializētajām skolām: vai izdalīs visām skolām pa drupatiņai.
Tāpat, kā norāda, Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu pamatskolas direktore Gundega Rancāne: “Nav saprotams, kas notiek ar mūsu programmu, kas tikko pārakreditēta uz sešiem gadiem. Ja skolai ir akreditēta viena programma, bet naudas trūkuma dēļ to nevaram īstenot, kas notiek?”
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde teic: bērniem, kuri sākuši mācīties specializētajās programmās, ir tiesības tās pabeigt. Tāds ir tiesiskās paļāvības princips. Ja valsts tās vairs papildus neatbalstīs, pašvaldība domās, vai tai ir iespējams piešķirt papildfinansējumu specializētajām skolām.
