Āderes: kas par tām jāzina, kā noteikt paša spēkiem 13
Pierādījums smalkās matērijas esamībai
Bieži vien miega kvalitāti vairāk ietekmē gultas atrašanās vieta, nevis matracis vai nomierinoša tēja. Tieši tāpat ar datorgaldu vai atpūtas stūrīti – viss izkārtots atbilstoši ergonomikas prasībām, taču uzturēties tur smagi. Iespējams, tādās reizēs diskomfortu izraisījušas āderes.
Jau daudzus gadus ar āderu izpēti nodarbojas Latvijas Rīkstnieku un zintnieku brālība, kuras prezidents ir Jānis Neibergs jeb dziednieks Totis. Viņa atzinumi dažbrīd gan apgāž līdzšinējos priekšstatus par āderēm, rīkstniecību un šķietamu speciālistu morālajām tiesībām šajā jomā darboties. Taču Totis uzskata: katra diena nāk ar informāciju, kas atsedz aizvien jaunas šķautnes arī līdz šim neizzinātajā.
Rīkstniecības oficiālā nolieguma laiki jau aiz muguras, tomēr joma, ko dēvē gan par radiostēziju, gan biolokāciju, gan vienkārši par rīkstniecību, zinātnisko institūciju akceptu joprojām nav izpelnījusies.
Pētījumi šajā virzienā gan notikuši vienmēr. Līdz šim āderu starojums tika skaidrots ar elektrostatiskā lauka izpausmēm. Totis spriež, ka mūsdienu zinātne šajā fenomenā ļauj atskārst vēl smalkākas daļiņas, kas spēj izmainīt matērijas blīvumu; viņš to saista ar Higsa bozonu eksistenci. Ar nosaukumi eoni tie esot bijuši pazīstami jau senajiem grieķiem.
“To var teikt droši – starojums, ko rada āderes, ir pierādījums smalkās matērijas eksistencei,” apgalvo zintnieks.
