Rozenbergs iesniegumā uzsver, ka ne Magonis, ne viņš kā aizstāvis, ne paši, ne arī ar jebkādu starpnieku palīdzību neesot izteikuši šādus prettiesiskus piedāvājumus nedz Jurašam, nedz arī jebkurai citai personai. “Magoņa aizstāvība tika un arī turpmāk tiks realizēta vienīgi atbilstoši likuma normām, izmantojot visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, aizstāvot Magoņa tiesības un likumīgās intereses,” solīts iesniegumā. 1
Rozenberga ieskatā šāds Juraša izteikums var tikt vērtēts kā mēģinājums ietekmēt šobrīd un turpmāk kriminālprocesu veicošās amatpersonas. “Lai arī aizstāvībai nav nekādu šaubu par šobrīd procesu veicošās prokurores godaprātu, profesionalitāti un neietekmējamību, tomēr šādas publiski izskanējušas ziņas procesa virzītājai var radīt zināmu diskomfortu situācijās, ja lietā objektīvi konstatējamas ziņas par faktiem kādreiz radītu pamatu jebkādu apsūdzētajām personām labvēlīgu lēmumu pieņemšanai, jo sabiedrībā jau šobrīd ir radīts aplams priekšstats, ka šajā procesā apsūdzētās personas par sev labvēlīgu lēmumu pieņemšanu esot gatavas dot kukuļus lielos apmēros,” teikts paziņojumā.
Rozenbergs vērš uzmanību uz faktu, ka Juraša publiski izteiktie apgalvojumi tieši norāda uz pabeigta smaga noziedzīga nodarījuma faktu, proti, kukuļa piedāvājumu lielā apmērā, par ko atbildība paredzēta Krimināllikumā. Rozenbergs lūdz organizēt pārbaudes veikšanu, vai Jurašs par šāda pabeigta smaga nozieguma faktu ir sniedzis attiecīgu ziņojumu, jo Krimināllikums paredz kriminālatbildību par neziņošanu, ja ir zināms, ka izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums. Turklāt, ņemot vērā Juraša līdz šim ieņemamo amatu, viņam esot bijušas tiesības ne vien ziņot par šāda smaga nozieguma faktu, bet būtu pienākums arī pašam savu dienesta pilnvaru ietvaros veikt nepieciešamās darbības šāda smaga nozieguma atklāšanai. Gadījumā, ja tas nav ticis darīts, iespējams, esot pamats Juraša rīcību izvērtēt arī Krimināllikuma kontekstā kā valsts amatpersonas bezdarbību, tīši vai aiz nolaidības neizdarot darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai.
