Joprojām ar prieku spēlē 1
Indriksonei ļoti patīk spēlēt Dzidru Dailes teātra uzvedumā “Ērtas dzīvošanas mirklīši”. Jauki, ka izrādes beigās skatītāji ceļas kājās un aplaudē. Aktieri paši to neredz, bet interesanti ir tas, ka skatuvei aizmugurē ir ekrāns, kur rāda kadrus no spēlējošo aktieru jaunības izrādēm. Skatītāji aplaudējot saka arī paldies par veco aktieru garo darba mūžu. “Darba stāži mums visiem ir ļoti lieli. Skatītājiem nāk atmiņā, ko katrs aktieris kādreiz spēlējis, kāds izskatījies.
Katram sava vēsture nāk līdzi. Tas ir brīnišķīgi, ka mani tajā projektā paņēma. Un mēs arī braucam ar šo izrādi pie skatītājiem laukos, jo visi jau uz Rīgu nevar tikt,” vērtē aktrise un saka, ka esot priecīga, ka, pateicoties gudriem dakteriem, kājas nesāpot un ar spieķīti nav jāstaigā. Baiba varējusi vēl filmā “Džimlai rūdi rallallā” ar mūsu veco, bet ļoti mīļo aktieru piedalīšanos skriet pa mežu. Toreiz bijusi ļoti karsta vasara un vajadzējis staigāt smagajos karavīru tērpos, jāsoļo uz priekšu un atpakaļ vairākas reizes. Tomēr filmā tā ir maza epizode. Tik daudz tur dziedājuši! No Dailes teātra ar autobusu katru rītu vesti uz Ādažiem, baroti trīs reizes dienā kareivju virtuvē. “Ar vienaudžiem jau tā reti sanāk satikties! Mēs tur tik daudzi bijām! Un pļāpāšana par dzīvi, pagājušo mūžu! Aktieri jau bija no dažādiem teātriem,” stāsta Indriksone.
Nacionālajā teātrī tagad pēdējais uzvedums ir Henrika Ibsena “Pērs Gints”, kurā Baiba piedalās. “Es tur desmit minūtes sēžu viena pati un gaidu savu mūžības zvanu – tajā laikā man jāizdzīvo visa sava dzīve. Ir nolasāms, par ko es domāju, kā es jūtos. Aktiera acis ir ļoti svarīga lieta – tās pasaka vēl vairāk nekā vārdi. Bet izrādē mēs piedalāmies vairāki aktieri jau gados,” par jaunāko uzvedumu pastāsta Baiba.
“Vīlās. Džanni Skiki” Nacionālajā operas un baleta teātrī aktrise ir viena no līgavām. Viņai ir gods iznākt pirmajai ar spieķi, un aktrise atzīst, ka tā ir interesanta izrāde un tik skaista mūzika!
Saskaņu un mīlestību!
Mājās, Dzintaros, aktrises lielākais draugs ir suņuks Piksis Piksons. Suns pasakot priekšā, ko viņš gribot. Savās mājās aktrise ļoti mīlot klausīties jūras šalkās. Vedekla Gunta barojot putniņus – sīļus, strazdus un daudzus citus, kuri turp lidojot bariem vien. “Manai dzīvei ir garša un smarža, bet vienmēr man bijušas divas dzīves – mājas un teātris,” atklāti saka Baiba.
“Es tagad ļoti daudz lasu. Man patīk vēsturiskas grāmatas, liriskie mīlas stāsti. Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Filmas es skatos televīzijā, jo esmu atkarīga no tā, kur nolikt mašīnu. Man ir 48 gadus ilgs autovadītājas stāžs. Ja nebūtu mašīnas, nekur nevarētu izkustēties. Un man nav neviena pārkāpuma,” palepojas skatuves māksliniece. No izrādes, ja tumsā ir sniegs laukā, braucot ar 70 kilometriem stundā vai vēl mazāk.
Baiba saka, ka par sevi vismazāk domājot, bet gribas redzēt, kas notiek ar viņas mīļajiem. Lai viņi ir laimīgi, lai izdodas viss – lai ir mīlestība, saskaņa un arī viņu neaizmirstot. “Varbūt es līdz 90 gadiem vēl izvelku, jo vienmēr man piezvana, ka kaut kas vajadzīgs un jādara. Es varu ieteikt visiem turēt sevi rokās un nenolaist spārnus. Katra nodzīvota diena ir vesela bagātība. Jāredz, kas ar tuviem cilvēkiem notiek, un tāpēc vien ir jādzīvo. Latvijas simtgade jāsagaida! Tas tomēr ir tik tuvu. Un 2019. gada 23. februārī 100 gadu būs mūsu teātrim! Daudz kas dzīvē vēl ir priekšā,” sarunu noslēdz jubilāre.
