Kas jādara Teņa dienā – sentēvu ticējumi. To dēvēja arī par saimnieču svētdienu 9
Aiva Kalve, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
17. janvārī mūsu senči atzīmēja Teņa dienu. To dēvēja arī par saimnieču svētdienu, kad viņas varēja ievilkt elpu, jo bija jādara tikai neatliekamie darbi, daudz jādanco un arī jādzer. Ar Teņa dienu sākas ziemas vidus, un laiks pavēršas uz pavasara pusi. Labs iemesls, lai pievērstos senajām tradīcijām. Tātad pusdienās Teņa dienā jābūt cūkas gaļai, īpaši pusgalvai, ausīm vai kājiņām. No šiem produktiem sanāk lielisks galerts. Tikai pie gaļas nevajag piekost maizi, jo tad cūkas rokot rudzus. Bet putraimus un grūbas Teņa dienā nedrīkst vārīt – lai cūkgaļa netaptu putraimaina!
Teņa dienas priekšvakarā varēja zīlēt nākotni. Puisim vai meitai priekš gulēt iešanas jāsaka: “Iekš Tenīša dārza sēju savu sēklu un Teņa vārdā tevi sagaidu.” Pēc tam vairs nedrīkst ar citiem sarunāties. Teņa rītā, kamēr vēl cūkas nav barotas, visi nomazgājas, saģērbjas un iet uz cūkkūti. Cūkgans uzkāpj ar zvanu uz kūts un zvana, pārējie dzied: “Ak tu, cūku Tenīsiņ.”
Teņa dienā jāvāra cūkas auss, lai mieži labi padotos. Klāt vāra zīdeni: pupas un grūstus miežus (ne dzirnavās taisītas grūbas). Vēl cūku ausij klāt var dot no miežu miltiem vārītas klimpas, turklāt tās jādod arī cūkām, lai sivēni augtu apaļi kā klimpas.
