Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pērn Latvijā saņēma 30,5% strādājošo 0
Latvijā pagājušajā gadā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 30,5% darba ņēmēju, kas ir par 8,7 procentpunktiem mazāk nekā 2017.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Tostarp 135,7 tūkstoši jeb 16,9% darba ņēmēju 2018.gadā saņēma minimālo darba algu vai mazāk,
kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 19,1% darba ņēmēju.
Savukārt 34,4% (2017.gadā – 32,4%) pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 25,7% (20,2%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 4,1% darba ņēmēju pretstatā 3,4% pirms gada.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2018.gadā darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 2,6% (2017.gadā – 2,7%) darba ņēmēju, savukārt 2,7% (2,1%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.
2018.gadā darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 16,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
