Alvis Hermanis dažādos laikos

Alvis Hermanis ticies ar Valsts prezidentu. Kļuvis zināms, ko abi pārrunājuši 17

Ja zaudēsim vārda brīvību, tad ar laiku varam zaudēt arī savu neatkarību, uzsvēra Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Reklāma
Reklāma
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Lasīt citas ziņas

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, šodien valsts pirmā persona tikās ar Hermani un puses pārrunāja Satversmē un starptautisko cilvēktiesību dokumentos garantētās izteiksmes brīvības jautājumus gan vispārpolitiskā, gan mākslas brīvības kontekstā.

Tāpat tika runāts arī par valsts finansiālo atbalstu kultūrai krīzes laikā un par JRT atgriešanos Lāčplēša ielas 25 telpās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vērtējot šī brīža publisko diskusiju kultūru un tvērumu, Hermanis izteica bažas, ka politkorektuma dēļ Latvijā var tikt zaudēta viedokļu daudzveidība.

Savukārt Valsts prezidents uzsvēra, ka Satversmes 100.pants garantē vārda brīvību. Levits ieskatā, mākslas brīvība ir daļa no vārda brīvības, un tā ir svarīgs demokrātijas elements.

“Demokrātijai ir nepieciešama brīva informācijas un viedokļu apmaiņa. Mākslas brīvības tāpat kā vārda brīvības robežām ir jābūt iespējami plašām, tā var ietvert provocējošus, kaitinošus un uztraucošus viedokļus, tēlus un izteiksmi. Turklāt mākslas brīvības robežas ir pat plašākas nekā vārda brīvības robežas,” uzsvēra prezidents.

Levits pievērsa uzmanību tam, ka atkārtoti no sociālajām platformām tiek dzēsti atsevišķi viedokļi.

Neanalizējot konkrēto viedokļu saturu, Valsts prezidents uzsvēra, ka sociālo tīklu algoritmi vai kādi mums nezināmi anonīmi cilvēki nav tiesīgi pieņemt lēmumus, kas ierobežo Satversmē garantēto vārda brīvību Latvijā. Vārda brīvības robežas likumos nosaka demokrātiski pilnvaroti pārstāvji, un tas, vai šīs robežas ir pārkāptas, beigu beigās ir jālemj tiesai.

Valsts prezidents atzina, ka nodrošināt vārda brīvību digitālajā vidē ir liels izaicinājums. Ir iespējami nacionāli risinājumi, taču efektīvāk būtu panākt kopīgu Eiropas līmeņa risinājumu.

Latvijas valsts pārstāvjiem ir aktīvi jāpiedalās Eiropas Savienības kopīgu regulējumu izstrādē, kas novērstu gan vārda brīvības ierobežošanu, gan naida runas un ļaunprātīgas dezinformācijas izplatīšanu sociālajās platformās.

Reklāma
Reklāma

Hermanis sarunā iepazīstināja ar JRT tuvākās darbības plāniem, režisora iecerēm un darbu ar studentiem. Režisors tāpat informēja par vēsturiskās teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 remonta gaitu un pastāstīja par valsts atbalstu teātrim Covid-19 pandēmijas laikā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.