– Cik tad gribējāt dabūt no valsts? 21
– Gribējām to pašu, ko dotēja Birka laikā, – ap 15 milj. eiro no valsts budžeta. Bēdīgs stāsts ir arī sadarbība ar Pierīgas pašvaldībām. 26 maršrutu galapunkti ir ārpus Rīgas, bet vairs tikai sešus dotē valsts budžets. Par pārējiem izdevumi jāuzņemas “RS”.
E. Līcītis: – Vai bagātās Mārupes, Babītes pašvaldības nesedz kādu izdevumu daļu?
– Bagātajām pašvaldībām neatliekot līdzekļu – tā viņi saka. Mēs negribam radīt problēmas vienkāršiem cilvēkiem, neslēdzam šos maršrutus. Nevēlos nevienu likt pie kauna staba, bet atgādināšu, ka, politiķiem strīdoties, cietēji mēdz būt iedzīvotāji. Mēs bijām spiesti rēķināt viena brauciena pašizmaksu un no tās noteikt biļetes cenu 1,15 eiro. Nu – Valsts kontrole norādījusi, ka ne visi “RS” izdevumi esot “pareizi un labi”. Taču, pat pieņemot visus VK aizrādījumus, izmaksas samazinātas vien par 2 centiem. Premjere minēja, ka transporta tarifu noteikšanu varētu nodot sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Es atbildīgi teikšu – mēs labprāt nodotu lemšanu regulatoram, tikai tad ir bažas, ka tādā gadījumā valdībai tiešām vajadzētu piemaksāt. Straujumas kundzei ir pozitīva domāšana, bet varbūt padomnieki to cenšas novirzīt nepareizās sliedēs. Dome pašlaik dotē “RS” ar 89 miljoniem eiro gadā. Šo summu varam “pacelt”. Te skan pārmetumi, ka domei tūliņ beigsies nauda, būs bankrots, taču ikviena pašvaldība budžetu veido vienādi.
Ir divi – iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma – nodokļi, kas pilda pašvaldības budžetu. Ienākums no šiem maksājumiem Rīgā ir tik liels, lai papilnam segtu visas municipālās funkcijas – apgaismot ielas, tīrīt parkus, kārtot sociālās programmas un arī apmaksāt attiecīgām iedzīvotāju grupām braukšanu par brīvu vai ar atvieglotiem noteikumiem. Un vēl paliek pāri 13% līdzekļu rezervē. Šo naudu, papildinot ar ņemtiem kredītiem, izlietojam skolu un bērnudārzu remontiem, kultūras ēku, tiltu un ceļu seguma atjaunošanai. Tā ka var teikt, ka palīdzība dažām sociālajām grupām lētāk braukt ar sabiedrisko transportu nav uz kāda cita rēķina, un es atbalstu šādu domes valdošās koalīcijas pieņemto politiku. Iespējams, ka, domē valdot pašreizējiem oponentiem, praktizētu daudz liberālāku nostāju un kādam atlaides nedotu. Taču statistiķi nule ziņo – Latvijā nabadzības riskam pakļauti trešdaļa iedzīvotāju. Vai gribam, lai vēl vairāk cilvēku dodas pasaulē labāku dzīvi meklēt? Tāpēc mēģinām palīdzēt tiem, kas reāli atrodas riska zonā, – ģimenēm ar skolēniem vai III grupas invalīdiem, kam valsts nesniedz atvieglojumus braukšanai transportā.
