Analītiķi: Putina “sarkano līniju” nekonsekvence liek apšaubīt viņa draudus 85
Krievijas diktatora Vladimira Putina paziņojumi, draudot Rietumiem, liecina par nekonsekvenci “sarkano līniju” definēšanā, liekot apšaubīt gatavību eskalēt situāciju, secinājuši Vašingtonā bāzētā Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
Ne jaunās eksperimentālās raķetes raidīšana uz Ukrainu ceturtdien, ne sekojušais Putina paziņojums, kurā viņš draudēja Rietumvalstīm, kas atļāvušas Ukrainai veikt tāla darbības rādiusa raķešu triecienus Krievijas teritorijā, “nenozīmē būtisku pavērsienu Krievijas triecienspējā vai gatavībā izmantot kodolieročus”, uzskata ISW analītiķi.
Viņi atgādina, ka ar ASV raķetēm ATACMS un britu raķetēm “Storm Shadow” Ukraina jau kopš 2023.gada aprīļa regulāri uzbrūk okupētajai Krimai, kuru Krievija uzskata par savu teritoriju.
ISW analītiķi norāda, ka Kremļa retorika par “sarkanajām līnijām” pastāvīgi mainās, kas mazina tās efektivitāti. Krievija ir vairākkārt ir draudējusi ar atbildes pasākumiem Rietumu atbalstam Ukrainai, taču nekad nav īstenojusi draudus.
“Putins jau iepriekš ir draudējis ar atbildes pasākumiem par Ukrainas nodrošināšanu ar raķešu artilēriju, tankiem, kaujas lidmašīnām un spēju uzbrukt Krievijai, taču katru reizi ir mainījis savas nostādnes, kad Rietumi metuši izaicinājumu viņa blefam,” raksta ISW analītiķi.
Jau ziņots, ka Putins ceturtdien televīzijas uzrunā sacīja, ka “mēs uzskatām, ka mums ir tiesības lietot mūsu ieročus pret militāriem objektiem tajās valstīs, kas ļauj lietot savus ieročus pret mūsu objektiem”.
