Angļi, turki, krievi un baltais zvirbulis 0
Toms nolēmis izmēģināt spēkus ārpus Latvijas. Pērn aktieris iestājies arī Londonas Drāmas centrā, Sv. Mārtina koledžā – Londonas Mākslas universitātē. “Izturēju iestājeksāmenus, bet mācību maksa bija pamatīga, 8600 mārciņu gadā. Diemžēl par to, ka esmu dabūjis stipendiju, uzzināju pārāk vēlu, tāpēc no studijām atteicos,” vienkārši nosaka Toms. Un bija taču plāns “B” – turpat Londonā aktieris apmeklēja teātra metodiķa Strasberga metodes meistarklases.
“Mūsu platuma grādos lielākoties pieņemts strādāt pēc Staņislavska metodes, bet Strasberga metode ir ļoti populāra Amerikā, īpaši to iecienījuši Holivudas kinoaktieri. Aizbraucu pamācīties, paskatīties, kā tā izskatās dabā. Sākumā pašam likās, ka varu nospēlēt visu, bet tur dabūju kārtīgi pa mizu. Galvenā problēma – klātbūtne. Viņi to sauc par “being present”. Zinu, ka nereti iznāk nevis spēlēt pa īstam, bet tēlot lietas, it kā komentēt tās no malas.”
Toms atzīst, nedz šaipus, nedz viņpus robežai tā arī nevienu aktiermākslas autoritāti neesot atradis. “Kādreiz, studiju laikā, kad skatījos, kā reizēm spēlē mūsu aktieri, domāju, nu nē, kā citi strādā, tas nu nemaz nav labi. Pieļauju, ka ir cilvēki, kam tas šķita labi. Protams, ir atsevišķas lomas, izrādes, filmas, kas man ļoti patīk. Tomēr tāda radoša neapmierinātība šajā ziņā man bijusi jau kopš akadēmijas laika. Un trakākais ir brīdis, kad tu uzej uz skatuves un izdari tieši to pašu. Pilnīgi neapzināti. Ar to jācīnās. Šobrīd meklēju veidus, kā to īstenot. Vainot citus par to, ka pats neprotu kaut ko izdarīt tā, kā gribu, ir muļķīgi.”
Toms atzīst, viņu allaž vilinājis arī kino. Pirms mazliet vairāk nekā gada Toms izmēģinājis spēkus Turcijas filmā “Düğün Dernek” jeb “Kāzas”. Piedalījās arī Rihards Lepers, Juris Strenga un citi. “Viņiem vajadzēja latviešu aktierus. Beigu beigās filma Turcijā pārsita visus “hobitus”.”
Toms saka, ar lielāko prieku filmētos latviešu radītās filmās, diemžēl filmēšanas periods Latvijā esot īss – pārsvarā vasarā. Rudenī pirmizrādi piedzīvos Dāvja Sīmaņa veidotā “Pelnu sanatorija”, kurā Toms spēlē kopā ar pazīstamo vācu aktieri Ulrihu Matesu.
“Esmu izmēģinājis laimi arī dažos krievu seriālos, tagad atliek gaidīt pirmizrādes,” pasmaida Toms. “Aktierim mūsdienās pašam jāskatās apkārt, jāmeklē iespējas. Katrā ziņā valstīs, kur ir attīstīta teātra, kino industrija, cilvēki ļoti nopietni izturas pret profesiju, ko viņi izvēlējušies. Viņi cenšas laiku pa laikam pilnveidoties. Tur esot, to izjutu kā pilnīgi citu koncentrēšanās līmeni. Droši vien iemesls tam ir pavisam vienkāršs – konkurence ir lielāka. Nezinu, vai tādēļ, ka skatos pāri robežām, esmu tāds baltais zvirbulis. Domāju, daudzi vietējie aktieri nemēģina iet šo ceļu, jo ir ģimenes, bērni. Esmu pagaidām brīvs, neesmu piesiets. Bet varbūt cilvēki vienkārši grib būt tur, kur viņi ir, un tā jūtas labi.”
