Anarhists savā teritorijā. Saruna ar aktieri Tomu Liepājnieku 0
Jaunais aktieris Toms Liepājnieks soli pa solim meklē pats savu ceļu aktiermākslā – pielaiko dažādas skatuves, valstis, piestāj teātrī un kino, šķērso robežas gan žanrā, gan telpā, bet rutīnu uzskata par beigu sākumu. Brīvprātīgi aizgājis no repertuāra teātra, spēlējis uz ielas, filmējies latviešu, turku un krievu filmās. Tagad Toms izmēģina spēkus nebijušā žanrā – jauns izaicinājums ir monoizrāde “Zudusī Antarktīda”, veidota kopā ar režisoru Valteru Sīli, dramaturgu Jāni Balodi, scenogrāfi Ievu Kauliņu un komponistu Edgaru Raginski. Pirmizrāde “Dirty Deal Teatro” skatuves telpā 5. februārī.
Pēc Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursa beigšanas talsenieks Toms bija viens no laimīgajiem, kam tūlīt izdevās nokļūt jauno spēlmaņu tik kārotajā štata aktiera vietā Nacionālajā teātrī. Tiesa, tas nebija ilgi. Pat ja lomas bija interesantas un par darba trūkumu sūdzēties nevarēja, jau pēc gada viņš labprātīgi aizgāja no teātra, pēcāk pievienojoties kolēģiem tikai atsevišķās izrādēs (šobrīd – “Zudušo laiku citējot”, “Voiceks”). “Kad esi štatā, tu, protams, nevari izvēlēties, ko gribi darīt. Protams, ka lielākā daļa aktieru grib nokļūt štatā. Arī es, kad beidzu skolu, gribēju pamēģināt, kā tas ir. Nezināju, vai tas būs gads vai divi, taču zināju, ka kaut kad iešu prom,” atceras aktieris.
