Andris Bērziņš: Medicīna ir turēta uz diētas un solījumiem 0
Veselības aprūpes finansējums Latvijā jau ilgstoši ir nepietiekams, un ar ministra nomaiņu vien problēmas atrisināt nebūs iespējams, ja nozarei netiks nodrošināti nepieciešamie līdzekļi, TV24 raidījumā “Ziņu TOP” norādīja Andris Bērziņš, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs (ZZS), Latvijas Bērnu fonda prezidents, 15. Saeimas deputāta amata kandidāts, uzsverot ka veselības aprūpei nepieciešams būtisks papildu finansējums.
Bērziņš norādīja, ka veselības aprūpe ir viena no jomām, kurai nākamajā Saeimas sasaukumā būtu jāvelta īpaša uzmanība. Viņš uzsvēra, ka līdztekus aizsardzībai medicīna ir viena no valstij būtiskajām nozarēm, taču tās finansēšanā joprojām trūkst skaidrības.
“Sāksim ar to teiksim, ka visu laiku galvenais jautājums ir nauda, un ja mēs paskatāmies uz naudu, tad visu laiku medicīna ir turēta uz diētas un uz solījumiem,” skaidro Bērziņš.
Viņš uzskata, ka veselības aprūpes sistēmai papildus būtu nepieciešami aptuveni 600 miljoni eiro, savukārt viņa minētais mērķis būtu veselības aprūpei novirzīt 6% no iekšzemes kopprodukta.
“Tā prasība ir apmēram uz 600 miljoniem, kas būtu nepieciešams papildus likt klāt. Mūsu prasījums ir, ka mēs gribam, lai būtu 6% no IKP, tas ir kaut kur pie 800 miljoniem,” norādīja Bērziņš.
Vienlaikus viņš atzina, ka pašlaik nav skaidrs, kur nepieciešamais finansējums tiks atrasts. Līdz ar to viens no būtiskākajiem jautājumiem nākamajam Saeimas sasaukumam būs ne tikai solījumi par veselības aprūpes uzlabošanu, bet arī konkrēts finansējuma avots.
Runājot par ārstu profesionālo organizāciju un arodbiedrību spiedienu uz politiķiem, Bērziņš norādīja, ka šāda rīcība ir saprotama, jo organizāciju uzdevums ir aizstāvēt savas nozares intereses.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) lēma pieprasīt Veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) demisiju. Komentējot veselības ministra demisijas jautājumu, Bērziņš vērsa uzmanību uz laiku, kas atlicis līdz Saeimas vēlēšanām, kā arī uz to, ar kādiem izaicinājumiem nāksies saskarties nākamajam ministram.
“Es godīgi sakot neapskaudīšu jauno ministru. Ja viņam nebūs finanses, viņš būs tieši tādā pašā situācijā, kā šodien,” sacīja Bērziņš.
Jau vēstījām, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) Padome nolēmusi uzturēt prasību 2027. gada valsts budžetā nodrošināt visu veselības aprūpē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu, organizēt protesta akciju – piketu pie Ministru kabineta -, kā arī pieprasīt veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) demisiju.
LVSADA atkārtoti vērsusies Veselības ministrijā (VM), vēršot uzmanību uz nepietiekamu darba samaksu, personāla trūkumu un pārmērīgu darba slodzi. Arodbiedrība pieprasījusi 2027. gada valsts budžetā nodrošināt visu veselības aprūpē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu ne mazāk kā par 30%, nepieciešamo finansējumu iekļaujot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos.
Pieprasīts pārskatīt Ministru kabineta noteikumus par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, kā arī ieviest regulāru darba samaksas pārskatīšanas mehānismu.
VM arodbiedrību septembrī informējusi, ka darba samaksas paaugstināšanai par 25,4% nepieciešami 228,7 miljoni eiro.
Tikšanās dalībnieki atzina situācijas nopietnību, tomēr netika pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu un netika noteikts turpmākās rīcības plāns vai lēmuma pieņemšanas termiņš.
Ministru kabineta atbildes projektā par 2027. gada valsts budžetu atzīta veselības nozarei nepieciešamā papildu finansējuma vajadzība 663 miljonu eiro apmērā, taču cilvēkresursiem norādīta tikai 45,2 miljonu eiro vajadzība. Projektā nav noteikts faktiski piešķiramais finansējums, atzīmē LVSADA.
Padome arī nolēmusi organizēt pie Ministru kabineta protesta akciju – piketu -, ievērojot likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” prasības. LVSADA Birojam uzdots veikt protesta akcijas sagatavošanas un pieteikšanas darbus, apzināt iespējamos dalībniekus, informēt LVSADA arodorganizācijas un biedrus, kā arī aicināt piedalīties sadarbības partnerus, citas arodbiedrības, veselības nozares profesionālās organizācijas un pacientu organizācijas.
Līdztekus LVSADA Padome nolēmusi izteikt neuzticību veselības ministram Abu Meri un pieprasīt viņa demisiju, norādot uz nespēju panākt konkrētu, pietiekamu un finansiāli nodrošinātu valdības lēmumu veselības aprūpes krīzes novēršanai.
LVSADA Padomes lēmumā norādīts, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktais mērķis 2027. gadā veselības aprūpes valsts finansējumam sasniegt 6% no IKP netiks izpildīts. Nav ieviesta arī pamatnostādnēs paredzētā ārstniecības personu mērķa algu ikgadējā indeksācija atbilstoši darba samaksas pieaugumam valstī.
Ja valdība nepieņems konkrētus un finansiāli nodrošinātus lēmumus par veselības aprūpes finansējumu un visu nozarē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu, LVSADA Birojam uzdots sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par turpmākajiem normatīvajos aktos paredzētajiem kolektīvo interešu aizstāvības pasākumiem.
LVSADA Padomes sēdē arodbiedrības priekšsēdētāja Līga Bāriņa norādīja, ka nozarē būtiskas izmaiņas nav vērojamas jau kopš 2021. gada. Viņa kritizēja arī komunikāciju ar veselības ministru, norādot uz grūtībām panākt pilnvērtīgu dialogu par nozares problēmām un nepieciešamajiem risinājumiem. Arodbiedrība neuzskata, ka ministrs būtu visiem spēkiem cīnījies par nozares interešu aizstāvību.
Bāriņa Padomes sēdē arī norādīja, ka arī valdības sēdēs iespējas paust viedokli par veselības aprūpes nozarei būtiskiem jautājumiem ir apgrūtinātas, kas apgrūtina sociālo partneru pilnvērtīgu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā.
LVSADA vērš uzmanību, ka Eiropas Komisijas šī gada ziņojumā par Latviju konstatēts nepietiekams veselības aprūpes publiskais finansējums un būtisks cilvēkresursu trūkums. Latvijā ir 3,4 ārsti un 4,2 māsas uz 1000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar attiecīgi 4,3 ārstiem un 7,6 māsām vidēji Eiropas Savienībā, turklāt vairāk nekā 40% ārstu un māsu ir 55 gadus veci vai vecāki.
