Anekdotes sestdienas vakaram piedāvā “LA” 0
Divi gliemeži rāpo pa ceļu, līdz viens, pamanīdams policistu, otru brīdina:
– Rāpo lēnāk, tur policists ar radaru mēra ātrumu!
*
Ezītis, apmaldījies botāniskajā dārzā, pieiet pie kaktusa:
– Mammu vai tā esi tu?
*
– Tu vispār draudzējies ar galvu?!
– Protams, mēs pat guļam kopā…
*
Latviešu valodas stundā skolotāja jautā:
– Pēterīt! Es lasu, tu lasi, viņš lasa… – kas tas par laiku?
– Pilnīgi pazaudēts laiks…
*
– Tēti, puiši šodien uz tāfeles rakstīja lamuvārdus…
– Ceru, ka tu nerakstīji?!
– Nē, es tikai diktēju!
*
Veikalā pircējs prasa pārdevējai:
– Man, lūdzu, šņabīti!
Pārdevēja:
– Vai jūs skatāties pulkstenī? Pēc desmitiem vakarā alkoholu nepārdodam!
Pircējs:
– Ak, tu ziedastīte! Es pārdevu pulksteni, lai varētu nopirkt šņabīti!
*
– Kāpēc sievietēm patīk vīrieši uniformās?
– Ar uniformu tur nav nekāda sakara…. Tā ir apziņa, ka viņi pakļaujas komandām.
*
Dakteris pacientam:
– Šīs zāles palīdzēs stresam un nogurumam. Ja jums ir lielas bēdas – arī palīdzēs.
Pacients:
– Dakter, jums nekas cits, izņemot šņabi, nav?
*
– Iedomājies, mani priekšnieks atlaida par to, ka vienu reizīti darbu nokavēju!
– Cik ilgi tad kavēji?
– Divas nedēļas…
*
Kritizēt – tas ir norādīt autoram, ka viņš dara ne tā, kā darītu es, ja mācētu.
Nekad nerīkojies tā, kā liek sirdsapziņa, citādi tā vēlāk mocīs par to, ka esi rīkojies kā idiots.
Kļūdīties ir cilvēcīgi. Bet vainot kādu citu savās kļūdās – vēl cilvēcīgāk!
Lai nopelnītu sev iztiku, ir jāstrādā. Lai kļūtu bagāts – jāizdomā kaut kas cits.
Sirdsapziņa – tā ir balss, kas tev saka, ka nevajag darīt to, ko tu tikko izdarīji.
Godīgs bērns mīl nevis mammu un tēti, bet saldējumu un čipsus.
Dzīves pamatlikums – nekad nevajag strīdēties ar cilvēku, kurš saloka tavu izpletni.
Dusmas – tas nav nekas cits kā īslaicīgs prāta aptumsums, bet mīlestība – ilgstošs.
Sieviete ir gatava uz visu mīlestības dēļ, pat mīlēties. Vīrietis ir gatavs uz visu mīlēšanās dēļ, pat mīlēt.
