Anekdotes 0
la.lv
No skolnieka sacerējuma.
”Edgars par Kristīni nemaz nerūpējās, bet visu naudu nodzēra viens pats.”
***
Attālums Parīze–Dakara ir sīkums. Lūk, attālums starp avansu un algu, tas gan ir pārbaudījums!
***
Pie durvīm klauvē.
– Kas tur ir?
– Policija, laidiet iekšā!
– Nē!
– Mums ir kratīšanas orderis!
– Nu tad pakratiet un ejiet prom!
***
– Kāpēc tev pierē tāds puns?
– No iesnām.
– Nesapratu.
– Kas tur ko nesaprast! Nošķaudījos blakus stabam…
***
– Bērniņ, kas tevi tā iemācīja lamāties?
– Iemācīja, iemācīja! It kā cilvēkam nevarētu būt iedzimts talants!
***
– Ielej man nedaudz viskija!
– Vispār vēl ir astoņi no rīta!
– Nu labi, pieliec tad arī nedaudz brokastu pārslu.
***
Ja kāds tevi nokaitina, vienkārši skaiti līdz 10. Un, kad esi ticis līdz 8, iesit viņam pa seju. Viņš to nebūs gaidījis!
***
Divi tantuki uz soliņa apspriežas, kā nodrošināties pret zagļiem. Viena stāsta:
– Aizejot mājās atstāju ieslēgtu radio!
Otra ir vēl inovatīvāka:
– Bet es uz iekšējām durvīm uzlieku zīmīti: “Visas čūskas izmukušas! Mazdēl, saķer tās, es nepaguvu!”
***
– Mamm, es zinu, cik daudz zobu pastas ir tūbiņā!
– Nu, cik tad?
– No dīvāna līdz virtuves krēslam!
***
– Es tik daudz esmu lasījis par alkohola un smēķēšanas kaitīgo
ietekmi, ka nolēmu no Jaunā gada pārtraukt.
– Ko tieši – dzert vai smēķēt?
– Lasīt.
***
– Labdien! Es gribētu parunāt ar jūsu šefu.
– Diemžēl tas nav iespējams – viņa pašlaik nav.
– Kā nav?! Es viņu minūti atpakaļ redzēju pie loga.
– Viņš jūs arī.
