Anglijas piekrastē atrasts gigantisks aizvēsturiska jūras briesmoņa galvaskauss 34
Portāls “CNN” ziņo, ka Anglijas dienvidos, Dorsetas grāfistē, pludmalē ir atrasts ļoti labi saglabājies gigantiska pliozaura – aizvēsturiska jūras briesmoņa – galvaskauss. Tas varētu atklāt noslēpumus par šiem interesantajiem radījumiem.
Pliozauri dzīvoja okeānos laikā, kad pa sauszemi staigāja dinozauri. Atrastā fosilija ir aptuveni 150 miljonus gadu veca. Pētnieki analizē atrasto paraugu, lai noteiktu vai tā varētu būt jauna zinātnē nezināma suga.
Fosilija, kas sākotnēji tika atklāta 2022. gada pavasarī, ir detalizēti aprakstīta gaidāmajā BBC dokumentālajā filmā “Atenboro un Jūras laikmeta jūras briesmonis” (“Attenborough and the Jurassic Sea Monster”), ko 14. februārī demonstrēs leģendārais dabaszinātnieks sers Deivids Atenboro. Filmu demonstrēs “PBS” kanālā.
Jūras briesmoņa atrastā galvas kausa garums ir teju 2 metri un sver vairāk nekā pusi tonnas.
Atrastā fosilija slēpusies dziļi klintī un tās izcelšana bijis īpaši bīstams uzdevums, jo komandai, kas ar to nodarbojās bija jāsacenšas ar laiku, lai paspētu pirms vasaras vētru sākšanās. Bija jāpaspēj pirms jūrā tiek aizskalots vērtīgais atradums.
Izmantojot dronus, tika veikta klints kartēšana un precīza pliozaura atrašanās vietas noteikšana. Jūras briesmoņa atbrīvošana no klints prasīja trīs nedēļas.
Palentologs Stīvs Ečs pauž savu sajūsmu sakot, ka: “Tas bija brīnums, ka mēs to pavecām! Mums bija atlikusi viena diena un mēs to izdarījām pēdējās dienas 21.30.”
Ečs uzņēmās uzdevumu rūpīgi atjaunot galvaskausu. “Tas, ka šī fosilija saglabājusies tik labā stāvoklī, ir “dabas dīvainība””, piebilda Ečs. Acīmredzot nezvērs nomira pareizā vidē, lai tā fosilija saglabātos pietiekami labi līdz mūsdienām.
Gandrīz neskartā fosilija izgaismo īpašības, kas pliozauru padarīja par patiesi biedējošu plēsēju. Tas medīja tādus upurus kā delfīniem līdzīgos ihtiozaurus.
Plēsējs ar milzīgiem asiem zobiem izmantoja dažādas maņas. Par to liecina galvaskausā joprojām redzamas maņu bedrītes, kas, iespējams, ļāva tam noteikt ūdens spiediena izmaiņas.
Bristoles Universitātes paleobioloģijas profesore Emīlija Rejfīlda skaidro, ka pliozauriem bija divreiz spēcīgāks sakodiena spēks nekā sālsūdens krokodilam, kuram mūsdienās ir visspēcīgākie žokļi pasaulē. Viņa teica, ka aizvēsturiskais jūras plēsējs būtu varējis pārkost automašīnu.
Andrē Rovs, Bristolas Universitātes paleobioloģijas pētnieks piebilda, ka nezvērs bijis tik milzīgs, ka tas būtu spējis nomedīt jebko, kas tam gadītos ceļā.
