Renārs Putniņš: Šī ir pseidoproblēma. Ir daudz lielākas problēmas valstī, kuras risināt 0
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, liekot saglabāt sabiedrisko mediju vēsturiskos nosaukumus Latvijas Radio un Latvijas Televīzija arī pēc abu mediju apvienošanas. TV24 raidījumā “Preses klubs” savu viedokli par šo jautājumu pauda PSKUS un Jelgavas poliklīnikas neiroķirurgs, NRC “Vaivari” valdes loceklis, ievēlēts 15.Saeimā (AS) Renārs Putniņš, kurš šo jautājumu uzskata par pseidoproblēmu.
Putniņš uzsvēra, ka Latvijā ir daudz būtiskāku problēmu, kurām būtu jāpievērš uzmanība. Viņš gan atzina, ka nosaukumam un zīmolam ir sava nozīme, tomēr, viņaprāt, galvenais ir sabiedrisko mediju saturs un spēja uzrunāt auditoriju.
“Es domāju, ka tā bija pseidoproblēma. Man liekas, ka ir daudz lielākas problēmas valstī, kuras risināt,” viņš sacīja.
Putniņš norādīja, ka, apvienojot divus medijus, ar laiku būtu jāveido arī vienota identitāte. Viņaprāt, saglabājot divus atšķirīgus nosaukumus, var rasties situācija, kurā sabiedrība arī turpmāk uztver Latvijas Radio un Latvijas Televīziju kā divas atsevišķas komandas, lai gan tās darbojas kā viens medijs.
“Ja, teiksim, divas organizācijas apvienojas, nu, tad ar laiku viņām jāidentificē sevi kā vienu,” raidījumā sacīja Putniņš.
Viņš pieļāva, ka abu mediju nosaukumi arī turpmāk varētu saglabāties sabiedrības apziņā kā atsevišķi zīmoli, tomēr ilgtermiņā būtu iespējams pāriet uz vienotu nosaukumu.
Putniņš uzskata, ka sabiedriskajiem medijiem nosaukuma maiņa būtu mazāk riskanta nekā privātam uzņēmumam. Privātajā biznesā zīmola atpazīstamība var būt cieši saistīta ar ieņēmumiem un klientu uzticību, tāpēc tā maiņa var radīt sarežģījumus. Savukārt sabiedriskajiem medijiem, kuri saņem valsts finansējumu, šāds solis, viņaprāt, ir vieglāk īstenojams. Viņaprāt, auditorija ar laiku pierastu pie jauna nosaukuma, ja vien medijs turpina piedāvāt kvalitatīvu saturu.
Kā vēstīts, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, paredzot, ka arī pēc Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanas jāsaglabā abu mediju vēsturiskie nosaukumi.
Grozījumi paredz, ka Latvijas Sabiedriskajam medijam savā redakcionālajā darbībā un publiskajā komunikācijā jāsaglabā un jāizmanto nosaukumi “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija”. Šī prasība attiecas arī uz nosaukumu saīsinājumiem, logotipiem un preču zīmēm, vienlaikus pieļaujot izņēmumus jaunu programmu un pakalpojumu veidošanā.
Grozījumu autori uzsvēruši, ka abu mediju nosaukumi, simbolika, reputācija, profesionālās tradīcijas un sabiedrības atpazīstamība ir nozīmīga Latvijas demokrātiskās informācijas telpas un kultūrtelpas daļa.
Tāpat deputātu vairākums atbalstīja priekšlikumu noteikt, ka Latvijas Radio Ziņu dienests un Latvijas Televīzijas Ziņu dienests darbojas kā atsevišķas, savstarpēji neapvienotas un redakcionāli patstāvīgas struktūrvienības.
Latvijas Radio raida kopš 1925. gada 1. novembra, savukārt Latvijas Televīzija darbu sāka 1954. gada 6. novembrī.
