Ar aitām pret aļņiem 0
Pārnadžiem aitas vilnas smaka ļoti nepatīk, tāpēc savās jaunaudzēs Zviedrijā aitu vilnu, aizsargājot pret apkodumiem priežu un lapegļu jaunaudzes četros hektāros, izmanto mežsaimnieks Larss Georgs Hedlunds.
Arī Latvijā šādu metodi dažkārt meža īpašnieki izmanto nelielās platībās, eksperimenta veidā to pārbaudījuši arī valsts mežu apsaimniekotāji. Larsa Georga Hedlunda secinājums ir šāds – rezultāti nav ne labāki, ne sliktāki kā tad, ja kociņi būtu apstrādāti ar repelentu “Trico”, kas gatavots no aitu taukiem un kuru mežsaimnieks uzskata par pašu iedarbīgāko aizsardzības līdzekli pret meža zvēriem, ja neskaita lodi. Taču pats apstrādes process nekāds vieglais neesot. Pirmkārt, jau maiss ar aitas vilnu, kas jāstiepj pa mežu, sver kādus 20 kg, otrkārt, svaigi cirptā aitas vilna ir stipri savēlusies un izplūkt no tās vajadzīgo šķipsnu esot tikpat grūti kā izpluinīt pamperu. Turklāt jaunaudzes jāsargā kādus piecpadsmit gadus, kamēr tās sasniegušas vismaz astoņu metru augstumu un to miza kļuvusi briežiem negaršīga.
“Tas ir milzīgs darbs! Un joki nav – kolīdz vienu gadu izlaidīsi, viss vējā,” secina L. G. Hedlunds. Viņš savā saimniecībā tur trīs aitas, vasarā tās kalpojot arī kā zāles pļāvējs ap māju un īpašu kopšanu neprasa, jo pamatā tiekot galā pašas. “Ja kādam ir gan aitas, gan jaunaudzes, tad aitu vilnu, kas ir lēta, var izmantot kociņu aizsardzībā, taču labākā aizsardzības metode pret apkodumiem ir zvēru populācijas regulēšana, tos medījot,” atzīst mežsaimnieks.
