“Ardievu, mana karaliene” 0
Šogad izvēlēta par Berlīnes kinofestivāla atklāšanas filmu un pretendējusi uz Zelta lāci, pēc Šantales Tomases 2002. gadā uzrakstītā romāna, kas drīz vien ierindojās bestselleru plauktā, motīviem veidotā kostīmdrāma uz lielā ekrāna pārnesusi Marijas Antuanetes dzīves pēdējo dienu notikumus.
Atšķirībā no daudzām citām filmām, kas atgriežas Franču revolūcijas laikā, franču klasiķa Benuā Žaka filma – tāpat kā Tomases romāns – uz notiekošo veras no Versaļas kalpotāju skatpunkta. Pilī, neskatoties uz pieaugošajiem nemieriem Parīzē, vēl joprojām valda bezbēdīgs noskaņojums, taču pēc Bastīlijas ieņemšanas kalpotāji metas bēgt, pilnīgā bezpalīdzībā atstājot savus saimniekus, un ir tikai viena meitene, kas paliek pie savas karalienes, – tā ir Sidonija Laborde, kura ir pārliecināta, ka Marijai Antuanetei nepieciešams kāds, uz kuru paļauties, taču viņa nezina, par kādām izvērtīsies izšķērdīgās valdnieces mūža pēdējās trīs dienas. Kā jau pēc pirmizrādes Berlīnes kinofestivālā rakstīja kinokritiķi, “Ardievu, mana karaliene” ir pārliecinošs, kaut arī ne perfekts materiāls, kura ticamību nodrošina romāna autores Šantales Tomasas plašās zināšanas (viņa ir sarakstījusi arī darbus par Kazanovu, marķīzu de Sadu un citām spilgtām personībām), kas apbur ar vērienīgi rekonstruēto vidi un kostīmiem un ir daudz interesantāka par Sofijas Kopolas oskaroto kiču “Marija Antuanete”, kas uz ekrāniem nonāca 2006. gadā un kurā titullomu nospēlēja Kirstena Dansta.
Režisors: Benuā Žaks Lomās: Diāne Krīgere, Lea Seidū, Virdžīnija Ledojena u. c. No 17. augusta “Kino Citadele”, “Splendid Palace” |
