Kampaņa genocīda atzīšanai 0
Tiesa, pēdējos gados starptautiskā sabiedrība aizvien atklātāk sākusi runāt par nepieciešamību pagājušā gadsimtā īstenoto armēņu nogalināšanu atzīt par genocīdu. Šobrīd armēņu genocīdu atzinušas 24 valstis, tostarp Lietuva, Polija, Čehija, Krievija, Francija un citas. Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments, kas armēņu genocīdu atzina jau 1987. gadā, pieņēma rezolūciju, kurā aicina Turciju atzīt armēņu genocīdu. Arī Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks mēneša vidū armēņu nogalināšanu nodēvēja par “20. gadsimta pirmo genocīdu”. “Slēpt vai noliegt ļaunumu ir tas pats, kas atļaut asiņot brūcei,” paziņoja Francisks, izpelnoties Turcijas amatpersonu nosodījumus. Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Kavusoglu paziņoja, ka “pāvesta paziņojums, kas ir tālu no vēsturiskās un tiesiskās patiesības, ir nepieņemams”, un uz konsultācijām izsauca savu vēstnieku Vatikānā.
Šodien armēņu genocīda piemiņas pasākumā Erevānā piedalīsies arī Francijas un Krievijas prezidenti Fransuā Olands un Vladimirs Putins. Tikmēr citas valstis ir izlēmušas uz Armēnijas galvaspilsētu nosūtīt oficiālas delegācijas. Tā rīkosies arī Savienotās Valstis, kuru prezidents Baraks Obama, neskatoties uz to, ka 2008. gadā priekšvēlēšanu kampaņā solīja, kļūstot par prezidentu, atzīt armēņu genocīdu, joprojām to nav izdarījis. Kā norāda interneta ziņu vietne “Bloomberg.com”, Turcijā ir izvietota ASV gaisa spēku bāze un valsts ir būtiska Vašingtonas sabiedrotā Tuvajos Austrumos. ASV delegāciju armēņu genocīda piemiņas pasākumā vadīs ASV finanšu ministrs Džeks Lū.
Armēņu genocīda upuru piemiņas saglabāšanā iesaistījušās arī vairākas slavenības. Pagājušajā mēnesī Ņujorkā darbu sāka fonds, kam tika dots nosaukums “100 Lives” un kura mērķis ir apkopot genocīdā izdzīvojušo cilvēku stāstus. Fonda dibināšanā iesaistījies arī ASV aktieris Džordžs Klūnijs un armēņu miljardieris Rubens Vardanjans.
