“Ārprāts! Sākas virpuļviesuļi!” 2
Kad atnāk karstā vasara, tad arī latviešu valoda svilst. Vētra lauž kokus, viesuļi saceļ putekļus un labību saveļ veldrē, viesuļvētras izgāž mežus un norauj mājām jumtus. Bet virpuļviesuļi – re, posta latviešu valodu.
Nevar taču būt vētraina vētra, silts siltums. Kas latviešu valodā ir viesulis? Viesulis ir tad, kad vējš skrien uz riņķi, virpuļo. Tātad virpuļviesuļa jēdzienu varam tulkot kā viesuļa viesulis vai virpuļu virpulis. Tad jau varētu teikt arī karstuma karstums, smaržīga smarža, zaglīgs zaglis, muļķīgs muļķis, zibenīgs zibens. Vai tad zibens var būt lēnīgs? Vai viesulis var arī nevirpuļot?
Latviešu literārās valodas vārdnīcas 8. sējumā, 465. lpp. ir teikts – Viesulis: Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteikti vertikālu asi. //Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies, piemēram, sniega, ūdens, smilšu, strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu. Latviešu valodu samaitā milzīga krievu valodas un angļu valodas ietekme. It kā ar to vien nepietiktu, meteorologi šajā virpuļviesuļa gadījumā latviski savu valodu iznerro ar latviešu valodas palīdzību.
Kā pateikt, ka viesulis ir spēcīgs un postošs? Agrāk teica – viesuļvētra. Turpat, vārdnīcā: Viesuļvētra: Spēcīga, postoša riņķveida kustības vētra, arī virpuļvētra. Lūk, šai bīstamajai un draudošajai dabas parādībai tomēr pareizu vārdu netrūkst.
