Asiņainie Ziemassvētki Zasulaukā… Jaunu vīrieti tiesā par slepkavību 0
Uz apsūdzētā sola Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā sēž jauns, stalts, izskatīgs un loģiski domājošs jauneklis Jevgenijs. Viņš nožēlo nodarīto, atzīst, ka sitis, bet nebijis nodoma nogalināt. Jevgenijs neraud gaužas asaras, bet rūgti ik pa laikam paironizē par savu stāvokli – dzīve viņu nav lutinājusi jau kopš dzimšanas.
Daudzajās tiesas sēdēs kopš pagājušās vasaras nedzirdēju, ka tiktu pieminēti Ziemassvētki, bet skaidrs ir viens: tieši svētku laikā, 2017. gada 24. decembra vakarā un naktī uz 25. decembri risinājās asiņainie notikumi Rīgā, Zasulaukā kādā 11 kvadrātmetru vienistabas dzīvoklī.
Viņi bija pieci un vienkārši dzēra. Tad 18 gadus vecais Jevgenijs kļuvis dusmīgs un sācis sist 48 gadus veco Andreju. Kad pusmūža vīrietis vairs nekustējies, Jevgenijs palūdzis Ruslanu palīdzēt iznest Andreju no dzīvokļa un nolikt uz ielas zem krūma. Tur arī, saņemot vēl sitienus, Andrejs nomiris: no 31 sitiena un spēriena pa galvu un citām ķermeņa daļām. Tāda ir prokurora apsūdzība.
Andrejs bijis celtnieks ar zelta rokām, bet paticis iedzert.
Nogalinātā vīrieša māte lūdza tiesu kompensēt bēru izdevumus 1240 eiro un morālo kompensāciju 10 000 eiro. Apsūdzētais tam piekrita, tikai piebilda, ka vajadzēs kādu laiku pagaidīt, kamēr viņš atradīšoties cietumā…
Slepkavības laikā dzīvoklī atradusies arī apsūdzētā Jevgenija māte Olga, kas tur īrējusi gultas vietu. Olga liecināja, ka dzēruši stundas četras, viņa viena bija izdzērusi kādu pusotru litru degvīna. Paziņa Andrejs atnācis pie viņiem kompānijas pēc. Vienā brīdī pagrūdis Olgu, sācis lamāt, un dēls meties viņu aizstāvēt. Andrejs paņēmis rokās tabureti, bet dēls to atsitis. Olga mēģinājusi kautiņu izšķirt, bet nespējusi. Tad aizgājusi pie kaimiņiem. Kad atnākusi, izmazgājusi grīdu no asinīm un gājusi gulēt.
Skarbā dzīve atkarību varā
Jevgenijs ir Olgas vecākais dēls. Vēl ir četri nepilngadīgi, kuri dzīvojot citā ģimenē un uz kuriem mātes tiesības atņemtas. Olga man stāsta par savu sarežģīto dzīvi, dzīvokļa pazaudēšanu parādu dēļ, nespēju tikt galā ar atkarībām, kā arī par bērnu tēviem, no kuriem divi jau miruši. Gadiem lietojusi alkoholu un narkotikas, tāpēc arī atņemti bērni. Nu jau vairāk kā gadu nedzerot un darbojoties Sarkanajā Krustā, kur palīdz veciem cilvēkiem.
Pirms dažiem gadiem strādājusi lielveikalā “Maxima” kulinārijas nodaļā, vīrs bijis tur krāvējs. Abi dzēruši, turklāt licies, ka strādājot vairāk darba stundu, nekā tiekot samaksāts, konfliktējuši, tāpēc abi bijuši spiesti aiziet no darba un pārtikt no produktiem, kas atrodami “Maxima” atkritumu tvertnēs. Dzīvojusi pie paziņām, namu kāpņu telpās, pamestā mājā Ulmaņa gatvē, kur bijis pat kamīns. Dabūjusi darbu par apkopēju viesnīcā “Island”, bet tad nomiris vīrs, atkal sākusi dzert un darbs bijis jāatstāj. Saka lielu paldies viesnīcas darbiniekiem, kas palīdzējuši savākt naudu bērēm.
Par Jevgeniju māte stāsta, ka kopā nedzīvojot kopš dēla astoņu gadu vecuma.
Jevgenijs uzturējies dažādos krīzes centros un bērnunamos visā Latvijā, bijis nervozs un arī ārstējis psihiskas novirzes, lietojis arī zāles, bet labāk nekļuvis.
Olga apgalvo, ka Jevgenijs nedrīkstot dzert, jo tad kļūstot viegli aizkaitināms un agresīvs.
Vienistabas dzīvoklis pieder Andrim, kas dzīvo kopā ar Jeļenu. Saimnieks tiesā liecināja, ka abi tajā laikā bijuši dzīvoklī, bet nedzēruši. Konflikta laikā Andris ar Jeļenu bijuši virtuvē un dzirdējuši, ka Andrejs aizvaino Olgu. Tad dažas sekundes redzējis, ka pa gaisu iet dūres. Negribējis iejaukties. Strādājot Valsts ieņēmumu dienestā un negribējis iet uz darbu ar zilumiem. Pa kāpņu telpas logu redzējis, ka konflikts turpinās arī uz ielas. Kad atgriezies istabā, pamanījis, ka kāds izmazgājis istabu. Jeļena gan tiesā liecināja, ka konflikta sākumā bijusi pie kaimiņiem. Kad atgriezusies, grīda jau bijusi izmazgāta.
Policija uzlauž durvis
Valsts policijas speciālo uzdevumu bataljona policists Dainis tiesā liecināja, ka ap pusnakti saņemts izsaukums. Ierodoties notikuma vietā, pamanījuši, ka zem krūma guļ cilvēks ar smagiem miesas bojājumiem, viss vienās asinīs un netīrs. Izsaukuši ātro medicīnisko palīdzību. Tad gājuši pa asins pēdām, kuras aizvedušas līdz dzīvoklim. Durvis neviens nevēris vaļā, kaut gan bijušas dzirdamas balsis un papīru plēšana. Ar speciālu tarānu, tā saucamo tuk-tuk, uzlauzuši durvis, Dainis pamanījis ap 20 gadiem vecu vīrieti asiņainām kājām, kurš mēģinājis slēpties, vienu sievieti ar slapju, sarkanbrūniem traipiem klātu lupatu rokās, vēl vienu vīrieti un sievieti. Dzīvoklī bija asinis. Visi tikuši aizturēti.
Vai sabiedrībai jāuzņemas atbildība?
Tiesvedību apgrūtina, ka uz tiesu liecinieka statusā neierodas Ruslans, kaut gan esot Latvijā un pavēstes saņēmis. Tiesa viņu izsludinājusi meklēšanā. Tāpat kā liecinieks pieteikts kāds Dāvids, kurš atrodoties ārzemēs.
Jevgenija advokāts Egons Rusanovs nesekmīgi mēģināja panākt, ka viņa klientu atbrīvo līdz spriedumam no cietuma un pat vispār atzīst par nepieskaitāmu un netiesā, taču gan tiesnese Gunta Sokolova, gan eksperti deva noraidošu atbildi.
“Latvijai jāvirzās sociāli atbildīgas valsts virzienā un jāuzņemas atbildība par visiem sabiedrības locekļiem. Jevgenijs apzinās, ka ir slims, gatavs ārstēties un arī jau ārstējas, cietumā apmeklējot ārstus un dzerot zāles,” tiesā sacīja advokāts.
Arī pats apsūdzētais solīja pēc atbrīvošanas divu nedēļu laikā atrast darbu un nedzert, jo saprot, ka “kopā ar alkoholu es cilvēkam atņēmu dzīvību”. Tomēr Jevgenijam nāksies turpināt dzīvi cietumā.
