Asins nauda Latvijas kultūrtelpā? 0
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kamēr pasaulē īsteno “kultūras sankcijas” pret Krievijas politikai lojāliem māksliniekiem, bet kultūras institūcijas pieprasa kultūras jomas pārstāvjiem ieņemt skaidru nostāju, nosodot Krievijas iebrukumu Ukrainā, daļa vietējo mākslinieku un kultūras organizāciju ir izvairīgi.
“Stop Putin! Stop War” (“Stop Putinam! Stop karam”) – ar šādu uzsaukumu angļu valodā uz Ukrainas karoga krāsu fona pie sekotājiem savos sociālo tīklu kontos vērsies populārais Latvijas dziedātājs Intars Busulis, nosodot Krievijas vadoņa īstenoto agresiju Ukrainā.
“Es nekad vairs nebūšu tas Intars, ko pazināt vakar. (..) Esmu ticējis, ka mūzika, tāpat kā ekonomiskās saites, diplomātija palīdz veidot labākas attiecības un dod cerību labākai nākotnei, bet šobrīd ir jābūt absolūti skaidriem savos vēstījumos un darbos… Tā ir traģēdija abām pusēm – gan Krievijai, gan Ukrainai. Es nosodu Vladimira Putina agresiju Ukrainā, noliecu galvu ukraiņu cīņasspara priekšā un aicinu pārtraukt karu!!”
Spiesti paust skaidru nostāju
Nav noslēpums, ka Intars Busulis līdz šim bijis biežs viesis pašreizējā agresorvalstī Krievijā, uzstājoties gan populāros televīzijas šovos, gan koncertos, nereti kopā ar krievu dziedātāju, Kremlī dziedošo Jeļenu Vaengu. Tāpat Busuļa “Instagram” kontu, kas adresēts Krievijas auditorijai, rotā lepnuma pilni foto kopā ar Krievijas estrādes zvaigznēm, piemēram, Filipu Kirkorovu, kuram liegta iebraukšana Lietuvā.
Lai gan dziedātājs karadarbības iesākumā atteicās publiski paust skaidru personisko viedokli, atrunājoties ar klišejisko frāzi “Mēs nākam ar labo vēsti – mīlestību, ar kuru vēlamies dalīties un sēt visur”, kā arī portālam “Delfi” pauda, ka negrasās pavisam atcelt koncertus Krievijā, pēc tam tomēr publiski apliecināja skaidru, nosodošu nostāju attiecībā uz Ukrainas karu.
“Bezdarbība šobrīd ir vienlīdzīga līdzdalībai,” savos sociālajos tīklos ievietotajā video uzrunā, kas adresēta Krievijas šovbiznesa zvaigznēm, pauž Ukrainas televīzijas raidījumu vadītājs un brīvprātīgais Sergejs Protula. “Jūs visi braucāt šurp, stāstījāt, kā mīlat Ukrainu, ukraiņus, ukraiņu valodu.
Jūs visi šeit neslikti nopelnījāt naudu. Tagad jūsu valsts nogalina mūsu pilsoņus. [..] Ja savos feisbukos un instagramos turpināsit rakstīt, cik jums ir kauns un cik sāpīgi jums ir, no tā nekas neizmainīsies. [..] Mums ir vajadzīgas jūsu darbības. [..] Izejiet ielās, bloķējiet militārās daļas, vediet tur savus piekritējus – jūs taču esat zvaigznes, viedokļu līderi. Ja ne – aizverieties.”
Paust skaidru nostāju, nevis izvairīgi klusēt, kolēģus aicina arī Latvijas šovbiznesa pārstāvji. “Attieksme – es neesmu nevienā pusē – ir nepieņemama,” raksta dziedātājs un raidījumu vadītājs Lauris Reiniks, piebilstot: “Šī ir reize, kad ir jāieņem sava puse. Ja ir mugurkauls un kaut kāda pilsoniskā apziņa.”
Skaidru nostāju daudzi Latvijas kultūras un mūzikas pārstāvji pauda solidaritātes koncertā “Ukrainas brīvībai” Kronvalda parkā 25. februārī, kurā uzstājās arī Krievijā populārākā Latvijas grupa “Prāta vētra”, izpildot “Mana dziesma”. Iespējams, bažījoties par apjomīgas auditorijas zaudēšanu Krievijas lielajās pilsētās, “Prāta vētras” pozīcija tomēr sākumā šķita neviennozīmīga. Grupai šajā pavasarī bija plānota apjomīga, vairāk nekā desmit koncertu sērija Krievijā, tostarp Maskavā un Sanktpēterburgā, Novosibirskā, Tulā un citur. Grupa paziņojusi, ka koncerti nenotiks, taču nav skaidrības, vai tie pārcelti vai atcelti.
“Koncerti nenotiek,” pagājušajā nedēļā “Latvijas Avīzei” pauda grupas menedžere Aija Auškāpa, norādot: “Lēmums tika pieņemts pirmdien (21. februārī).” Lūgta norādīt oficiālo nenotikšanas iemeslu, A. Auškāpa pauda: “Situācija pasaulē ir radījusi koncertu rīkošanai nepiemērotus apstākļus.” Kamēr “Prāta vētras” mājas lapas latviešu valodas versijā koncerttūres koncerti ir atcelti, grupas “Instagram” kontā krievu valodā ieraksts vēstīja, ka marta koncerti Sanktpēterburgā un Maskavā ir nevis atcelti, bet pārcelti. Vakar (pirmdien, 28. februārī) “Prāta vētra” tomēr apņēmusies paust skaidru nostāju grupas sociālo mediju platformās. “Mēs vienmēr esam centušies būt apolitiski, taču šis brīdis pieprasa stingru pozīciju. Mēs viennozīmīgi nosodām Kremļa agresiju un iestājamies par Ukrainas brīvību un suverenitāti. [..]”. Grupa arī piebilst: “Gribam atkārtoti uzsvērt, ka visi iecerētie pavasara koncerti Krievijā ir atcelti.”
Raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece uzjundījusi publisku diskusiju, sižetā Latvijas Televīzijai paužot nosodījumu grupai “Prāta vētra” un Intaram Busulim, sakot: “Es gribu vērsties arī pie saviem kolēģiem, pie šovbiznesa pārstāvjiem – tiem, kuri brauca un apkalpoja oligarhus. Viņi vairoja šo situāciju, viņi ir līdzvainīgi [..]. Un nevajag, “Prāta vētra”, tagad nākt uz koncertu, nākt uz skatuves un izlikties, ka it kā nekas nebūtu bijis. Jūs esat līdzvainīgi. Intar, tu arī esi līdzvainīgs un visa jūsu apkalpojošā komanda.”
“Prāta vētras” līderis Renārs Kaupers uz B. Sipenieces pausto atbildējis, paužot: “Vai tiešām sports, kultūra un māksla vairs nav tās jomas, kas var veicināt draudzību tautu starpā, cilvēku starpā? Tikpat labi, kā visus šos gadus esam braukuši koncertēt Krievijā, esam braukuši arī uz Ukrainu un vienmēr esam domājuši, ka tas ir kaut kas labs,” saka dziedātājs.
Atcerēsimies, ka tad, kad “Prāta vētra” 2015. gadā, gadu pēc Krievijas un Ukrainas militārā konflikta, uzstājās Krievijas armijas atbalstītā festivālā “Našestvije” (“Iebrukums”) Tveras apgabalā, kurā Krievijas armija demonstrēja tankus, R. Kaupers intervijā kanālam LNT atzina, ka grupa izšķīrusies saites ar Krieviju nesaraut. Kaupers šādam lēmumam pamatojumu radis Bībelē, kur “nevienā brīdī nav minēts, ka tev kādam būtu jāpagriež mugura”. Retorisks jautājums: kā iespējams būt tajā pusē, “kur lielgabali klusē” (citāts no “Prāta vētras” dziesmas “Pilsētas ugunis”), brīdī, kad uzbrūk agresors?
Kultūras boikots Krievijas māksliniekiem
“Jebkura Krievijas realizēto agresiju Ukrainā atbalstoša mākslinieka darbība Latvijā ir amorāla un nepieļaujama,” sociālajā medijā “Facebook” 26. februārī uzsvēris kultūras ministrs Nauris Puntulis. Pirms tam, 25. februārī, N. Puntulis arī pieņēmis lēmumu vienpusēji lauzt 2002. gadā parakstīto Latvijas Kultūras ministrijas un Krievijas Kultūras ministrijas vienošanos par sadarbību kultūrā.
Pasaulē daudzviet šobrīd tiek atcelti Krievijai lojālo mākslinieku koncerti, arī Latvija rīkojas aktīvi. Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iekļāvis Latvijai nevēlamo personu sarakstā Krievijas dziedātāju Nikolaju Baskovu, kurš paudis atbalstu Krievijas okupācijas spēku iebrukumam Ukrainā. Pieņemts arī lēmums pārtraukt izsniegt Latvijas vīzas Krievijas pilsoņiem, izņemot gadījumus, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem. “Atsevišķu nevēlamo mākslinieku un kultūras darbinieku sarakstu Kultūras ministrijā veidot nav paredzēts, jo ir plānots aizliegums izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem – tas automātiski izslēdz iespēju viņiem šeit ierasties. Uz citu valstu pilsoņiem gan šis neattiecas,” “Latvijas Avīzi” informēja Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale.
Pavasara koncertu afišās arvien redzami Krievijas estrādes mākslinieku vārdi, piemēram, Krievijas un Bulgārijas pilsoņa, Krievijas “estrādes karaļa” Filipa Kirkorova (25. maijā) koncerts, kuram pašlaik liegts iebraukt Lietuvā, jo viņš daudzkārt viesojies Krievijas anektētajā Krimas pussalā, afišās ir arī komiķis Maksims Galkins. Vēl pagājušās nedēļas nogalē koncerta rīkotāji “Bravo Events” koncertus atcelt negrasījās.
“Mēs uzskatām, ka politikai nevajadzētu ietekmēt valstu kultūras attīstību. Vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir gaidījuši šo mākslinieku koncertus jau divus gadus, jo tie nevarēja notikt pandēmijas dēļ. Mūsuprāt, būtu ļoti nepareizi tagad atņemt visiem šiem cilvēkiem šo iespēju,” “Latvijas Avīzei” skaidroja “Bravo Events” pārstāve Danute Vareikaite.
Vēlāk gan organizētāja pārstāve atteicās komentēt jautājumu, vai koncerti notiks, ja reiz Krievijas pilsoņiem netiks izsniegtas vīzas. “Divi tuvākie pasākumi, kuri mums ir paredzēti, ir tieši ukraiņu mūziķu koncerti (Monatiks un Ivans Dorns). Kā situācija attīstīsies tālāk un kādas konkrēti tai būs sekas, mēs šobrīd nevaram paredzēt,” pauda D. Vareikaite.
Sadarboties “tikai ar tiem viesmāksliniekiem, kas skaidri un nepārprotami publiski pauduši nosodījumu Krievijas iebrukumam Ukrainā”, šobrīd lēmusi Latvijas Nacionālā opera. N. Puntulis aicinājis Latvijas Nacionālās operas un baleta valdi atteikties arī no ieceres organizēt Rīgā pasaulslavenā tenora Plāsido Domingo rīkoto starptautisko vokālistu konkursu “Operalia”, jo arvien nav atcelts Domingo koncerts Maskavas Lielajā teātrī.
Savukārt Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis paziņojumā latviešu, krievu un angļu valodā paudis, ka “rūpīgi izvērtēs katra mākslinieka atbilstību tām kultūras vērtībām, kuras ir Dzintaru koncertzāles darbības pamatā”. Zināms, ka G. Ķirsis ar prasību paust skaidru pozīciju vēstulē vērsies pie martā gaidāmā konkursa “Belvedere” rīkotājiem. Šobrīd iegādājamas biļetes uz dziedātājas Laimas Vaikules rīkoto festivālu “Laima Randezvous” (29.–31. jūlijs), kurā tradicionāli viesojušies arī dažādi Krievijas mākslinieki, taču festivāla programma nav izziņota.
Krievijas asins naudas ēnā
Krievijai lojālus māksliniekus nav grūti atpazīt, sarežģītāk taustīt zemūdens akmeņus jeb Krievijas naudu un “maigo varu”, kas iesūcas mūsu kultūras jomā caur dažādiem fondiem un kultūras pasākumiem. “Agrāk esam bijuši pielaidīgi pret Krievijas līdzfinansējumu kultūras norisēm Latvijā, taču šobrīd šī nauda ir kļuvusi acīmredzami asiņaina un tās klātbūtne mūsu kultūrtelpā nav pieļaujama,” publiskā paziņojumā paudis N. Puntulis.
Ar milzu vērienu sevi Jūrmalā pirms trim gadiem pieteica simfonisko orķestru festivāls “Rīga Jūrmala”, kas uz Latviju veda pasaulē prestižus un arī ļoti dārgus akadēmiskās mūzikas kolektīvus un māksliniekus, tostarp, piemēram, Londonas Simfonisko orķestri vai Karalisko “Concertgebouw” orķestri. Festivāla programmā vienmēr – arī Krievijas orķestri un mūziķi. Šogad bija pieteikta pasaulslavenā, Putinam lojālā krievu diriģenta Valērija Gergijeva viesošanās. Zināms, ka Gergijevam šobrīd jau uzteikts darbs Ņujorkas Kārnegija zālē, Minhenes Filharmonijas orķestrī un Milānas “La Scala”.
Festivālu “Rīga Jūrmala” līdz šim veidoja fonds “Riga Jurmala Music Festival”, kura padomes priekšsēdētājs ir mecenāts, Krievijas lielākās privātās bankas “Alfa Bank” līdzīpašnieks Pjotrs Avens. Banka pašlaik pakļauta ASV un ES sankcijām, bet Avens pagājušajā nedēļā piedalījās oligarhu un valsts kompāniju vadītāju sēdē Kremlī, kurā Putins paziņoja par nodomu uzbrukt Ukrainai. Sazināties ar festivāla rīkotājiem “Latvijas Avīzei” neizdevās, bet festivāla mājas lapā lasāms paziņojums par šā gada “Rīgas Jūrmalas” atcelšanu. “Kopš pagājušās piektdienas notikumiem un mūsu paziņojuma notikušas izmaiņas arī festivāla padomē un vadībā, tāpat esam apņēmušies pilnībā pārskatīt mūsu potenciālo darbību nākotnē,” pausts paziņojumā. Nav izslēgts, ka pēc dāsno Krievijas sponsoru zaudēšanas par šo festivālu vairs nedzirdēsim un, cerams, mainīsies visa Jūrmalas kultūrtelpa.
Vēl viens augstāk minētā Pjotra Avena veidots fonds “Paaudze” minēts vērienīgā mākslas notikuma – Rīgas starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles “Riboca” – atbalstītāju sarakstos, savukārt kā festivāla direktore norādīta kāda vietējā mākslas pasaulē maz zināmā Agnija Mirgorodskaja, bet izpilddirektore Anastasija Blokhina, kura līdz 2014. gadam bijusi Erarta laikmetīgās mākslas muzeja Krievijā ārējās komunikācijas direktore.
“Jā, Agnija ir krieviete un viņas ģimenes līdzekļi ir saistīti ar Krieviju, bet viņi nav pakļauti nekādām sankcijām vai bijuši saistīti ar Kremļa politiku,” norāda “Riboca” stratēģisko partnerattiecību direktore Inese Dābola, bijusī Avena fonda “Paaudze” pārstāve. Viņa arī norāda: “No Avena fonda “Paaudze” 2018. gadā saņēmām nelielu summu un 2019. gadā viņi atbalstīja (filozofa) Teodora Zeldina viesošanos. Pašlaik mums nav sakara ar Avena fondu.” “Riboca” komanda pašlaik izplatīja paziņojumu, ka festivāla plānošana apturēta. “Šobrīd mēs novirzīsim visus mūsu līdzekļus un komandas darbu, lai sniegtu palīdzību šajā kritiskajā laikā – palīdzētu konfliktā cietušajiem.” Tomēr biennāle nav atcelta, norādīja I. Dābola. “Biennāle notiks, ja tam būs piemērots laiks un apstākļi. Par to izlemsim pēc kuratora (Renē Bloks, Vācija) ierašanās. Iespējams, esošo notikumu fonā tiks mainīta koncepcija.”
Nezināms Malkoviča izrādes liktenis Rīgā
Pavasara nogalē, no 28. līdz 31. maijam, Rīgā Dailes teātrī pasaules pirmizrāde paredzēta Krievijas režisora Timofeja Kuļabina iestudējumam “Kokvilnas lauku vientulībā”, kurā spēlēs Holivudas kinozvaigzne Džons Malkovičs un lietviešu aktrise Ingeborga Dapkunaite, kura lielāko daļu karjeras filmējusies Krievijā. Vai vairāku Krievijas fondu (“Teritorija”, “M-ART”) atbalstītā izrāde notiks, tas raksta tapšanas brīdī nav zināms.
Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Viesturs Kairišs “Latvijas Avīzei” solīja, ka teātris drīzumā nākšot klajā ar paziņojumu. “Izrādi veido Putina režīma sodīts režisors Timofejs Kuļabins, taču šis nav tikai emocionāls jautājums, ir citas, sarežģītas detaļas,” pauda V. Kairišs. Reizē viņš pauda pārliecību, ka kultūra un politika, viņaprāt, ir nesaraujamas, sakot: “Teiciens “politika ir nošķirama no kultūras” ir Putina fašistiskā režīma viens no galvenajiem ideoloģiskajiem baušļiem, ar ko tas baro tos, kas, maksājot par savu lojalitāti, uzstājas visādos stulbos pasākumos, pelnot naudu un neko nesakot par politiku.”
