Asociācija: Latvijā šogad varētu būt labāka augļu raža nekā pērn 0
Latvijā šogad varētu būt labāka augļu raža nekā pērn un nedaudz virs vidējā līmeņa, aģentūrai LETA pieļāva Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers.
Zilvers skaidroja, ka laika apstākļi augļu audzēšanai šogad bijuši “puslīdz labi”. Lai gan augļkoku ziedēšanas laikā bija vēss laiks un ne visur bijusi bagātīga apputeksnēšanās, ja dārzus izdevās aizsargāt pret ābeļu un bumbieru kraupi, ražai vajadzētu būt.
Kopumā augļu – ābolu un bumbieru, kas ir Latvijā audzētās pamata augļu kultūras, raža būs labāka nekā pagājušogad un nedaudz virs vidējā līmeņa. Taču tik liela kā aizpagājušogad, kas ražas ziņā bija rekordgads, tā nebūšot.
Komentējot kaitēkļu izplatību, Zilvers atzina, ka daudzviet dārzos bijis laputu uzbrukums. Taču tas ietekmējis ne tik daudz ražu, kā dārza vispārējo stāvokli. Ne visur ar laputīm gan izdevies tikt galā bez insekticīdu lietošanas. Kopumā gan kaitēkļi būtisku skādi dārzos nav nodarījuši. Tikmēr krusa lielākajos augļu dārzos gājusi secen, arī lietavas neskādē.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils norādīja, ka mitruma līmenis ir atkarīgs arī no augsnes konkrētajā dārzā. Jo mālaināka tā ir, jo ilgāks laiks nepieciešams, lai ūdens uzsūktos. Ja īsā laikā šādā dārzā nolīst liels ūdens daudzums, tas nespēj uzsūkties. Pagaidām gan neesot bažu, ka mālainākos dārzos viss pludos. Tikmēr smilšainākos dārzos ūdens augsnē uzsūksies salīdzinoši ātrāk, un pagaidām nav bažu.
Narvils atzina, ka kopumā ābeļu un plūmju sakņu sistēma ir spēcīga, un lietavas tai nekaitēs. Bīstamāk būtu, ja iestātos ilgstoši karsts un sutīgs laiks, gaisa temperatūrai sasniedzot pat 30 grādus, kad var aktivizēties dažādas baktērijas. Pašreizējos apstkāļos mitruma līmenim vajadzētu ātri normalizēties, un dārziem nevajadzētu applūst.
Komentējot gaidāmās ražas apmērus, Narvils teica, ka dažādos dārzos ir atšķirīga situācija. Jau ziedēšanas laikā labi apputeksnējās, raža būs laba. Kauleņkokiem – ķiršiem un plūmēm – raža atšķirsies, kā kurā dārzā. Vietām, piemēram, Kurzemē, ziedēšanas laikā potenciālā raža cietusi salnās un tur raža var būt zemāka. Citviet viss bijis labi.
Viņš piebilda, ka kopumā augļu ražai Latvijā vajadzētu būt apmēram iepriekšējā gada līmenī vai pat augstākai, kā kurā dārzā. Kopumā tā solās būt virs vidējā līmeņa. Lai gan Kurzemē bijuši salnu postījumi, liela daļa komercdārzu atrodas Austrumlatvijā, kur laika apstākļi nav būtiski skādējuši.
