Astronomi novēro melnā cauruma aktivizēšanos 1
Zinātniekiem pirmo reizi radusies izdevība novērot melnā cauruma aktivizēšanos, pavēstījusi Lielbritānijas zinātnieku grupa, kuru vada Megana Argo.
Melnais caurums ir zvaigzne, kas ir tik smaga, ka tā vietā, lai izstarotu gaismu, tā to iesūc līdz ar visu, kas nonāk tās gravitācijas laukā.
Britu astronomi novēro melno caurumu, kas dažu mēnešu laikā palielinājies simts reižu, un pirmoreiz ļāvis gūt ieskatu tā saucamā supermasīvā melnā cauruma attīstībā.
Astronomu komanda par savu novērojumu rezultātiem drīzumā pastāstīs Lielbritānijas Karaliskās Astronomiskās biedrības Nacionālajā Astronomijas sanāksmē.
Objekts, kas atrodas apmēram 42 miljonu gaismas gadu attālumā, galaktikā ar polāro loku NGC 660 Zivs zvaigznājā, atzīts par supermasīvu, jo tā masa ir līdzvērtīga 20 miljoniem sauļu.
Tiek uzskatīts, ka supermasīvie melnie caurumi atrodas katras lielas galaktikas, tostarp mūsu Piena ceļa galaktikas, centrā. Tie parasti “guļ” un tiek atklāti tikai savas intensīvās gravitācijas dēļ.
Tikai tad, kad melnais caurums aprij lielu daudzumu matērijas, tas kļūst aktīvs. Šajā procesā izdalās tik daudz enerģijas, ka matērija, pirms pazūd melnajā caurumā, spilgti izgaismojas un daļa no tās tiek emitēta divu asi fokusētu gaismas zibšņu veidā.
Galaktika NGC 660 ar polāro loku tika novērota ar radioteleskopiem. 2012.gadā tā pēkšņi kļuva vairākus simtus reižu gaišāka. Argo vadītā komanda analizēja galaktikas arhīva attēlus un vēlāk vienā lielā virtuālā teleskopā savienoja vairākus teleskopus Lielbritānijā, Ķīnā un Dienvidāfrikā, lai precīzāk pētītu šo aktivitāti.
Novērojumi parādīja jaunu, ārkārtīgi spilgtu radioaktīvu avotu tieši vietā, kurā tika sagaidīta supermasīvā melnā cauruma atrašanās.
