Piecas astes 3
Sarunā astes atkārtojas, kad vaicāju par galveno darāmo vides un reģionālās attīstības ministram. Atkritumu šķirošana – “galvenais, lai šķiroto pārstrādātu. Poligoni, protams, ir pret!” ministrs atgādina. Depozītu sistēma – ”tas vēl jāizdiskutē, varbūt vajadzīgs cits atbalsta mehānisms”. Vienas pieturas aģentūras ieviešana – “jāievieš tuvākajos gados”! Vienota IT platforma valstij un visām pašvaldībām – ”ir koncepcija, jāizveido arhitektūra”. Novadu turpmāka apvienošana: “Brīvprātīga!” viņš uzsver. Tās visas ir VARAM neatrisināto jautājumu astes jeb iepriekšējo ministru mantojums.
Kā satiksmes ministrs savulaik dabūjis sakārtot arī Šlesera atstātās astes. Atdevis visām aviokompānijām vienādi piemērojamas lidostas nodevas. Noorientējis “Latvijas Pastu” no Pasta bankas ceļa uz tam raksturīgo komercdarbību, līdz tas sācis pelnīt.
Tomēr arī pats atstājis astes iepriekšējo ministrēšanu laikā. Gerhardam vēl palaimējies strādāt labajos laikos – pirms krīzes. Taču kā ministrs 2007. gada beigās vadīja Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas darba grupu, kura radīja saprātīgus priekšlikumus valsts stabilizācijai. Tie nepaspēja īstenoties, un valsts ar visiem labajiem nodomiem iebrauca krīzes bedrē.
Kā satiksmes ministrs Gerhards lepojas ar to, ka krīzes gados par spīti budžeta samazinājumam nozari izdevies saglabāt. Ceļus gan ne. Tomēr ar Valda Dombrovska rīkojumu krīzes gados Kasparam Gerhardam piešķirta pistole “Glock-17 9 mm” par to, ka “savas profesionālās karjeras piecpadsmit gadu laikā aizvadījis valsts pārvaldes augstākajās amata pozīcijās, kā arī Valsts prezidenta padomnieka statusā un kā satiksmes ministrs ir sevi apliecinājis kā augstas klases profesionāli, kā atbildīgu amatpersonu un politiķi”.
Starp citu, šoreiz viņš cerēja, ka Nacionālajai apvienībai politiskajā lozē iekritīs Ekonomikas ministrija, kas viņam ir vairāk apgūta. Bet nekā.
