ASV amatpersonas zvanījušas un draudējušas Eiropas valstīm un Ukrainai 0
ASV amatpersonas pagājušās nedēļas nogalē zvanījušas amatpersonām Eiropas galvaspilsētās un Kijivā, lai mudinātu Ukrainu pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, ziņo laikraksts “Financial Times”, atsaucoties uz avotiem, kuri saņēma zvanus vai bija informēti par to saturu.
Sarunās izskanējuši draudi pārtraukt izlūkošanas informācijas nodošanu Ukrainai un apturēt ieroču piegādes PURL finansēšanas programmu, ja Ukraina nepārtrauks uzbrukumus.
“Viņi zvana Kijivai, viņi zvana visiem,” laikrakstam sacīja kāda amatpersona, kura bija saņēmusi ASV aizsardzības amatpersonas zvanu.
Starp amerikāņu sarunu partneriem izdevums minējis arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska militāro padomnieku Pavlo Palisu, kurš iepriekš komandēja 93. atsevišķo mehanizēto brigādi.
Šie draudi izskanējuši laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps paudis lielu neapmierinātību ar Zelenski saistībā ar Ukrainas uzbrukumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Baltais nams šos zvanus nav apstiprinājis un nav komentējis.
Kāds Eiropas pārstāvis telekanālam “CNN” norādījis, ka izlūkošanas informācijas apmaiņa un ieroču iepirkumi Ukrainai ir vitāli svarīgi. ASV izteiktos draudus viņš raksturojis kā skumju dienu Kijivai un tās sabiedrotajiem. Ja šie draudi tiktu īstenoti, tie nekavējoties ietekmētu Ukrainas aizsardzības spējas.
ASV nodotā izlūkošanas informācija palīdz Ukrainai aizsargāties pret Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumiem. Tā sniedz ziņas par raķešu palaišanas iekārtu atrašanās vietām, kā arī informāciju par to, kur un kad gaidāmi triecieni.
Savukārt ieroču iepirkumu apturēšana PURL programmā visvairāk varētu ietekmēt pārtvērējraķešu piegādes pretgaisa aizsardzības sistēmām “Patriot”. Šādu raķešu Ukrainai jau pašlaik ļoti trūkst, jo Krievija ir paplašinājusi raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumus visā valstī.
Cits Eiropas pārstāvis “CNN” norādījis, ka nedēļas nogalē NATO vēl nebija konstatējusi nekādas izmaiņas PURL programmas darbībā.
Trampa administrācija jau iepriekš, 2025. gada martā, bija apturējusi izlūkošanas informācijas nodošanu Ukrainai. Tas notika pēc saspringtās Zelenska un Trampa tikšanās Baltā nama Ovālajā kabinetā. Vēlāk, kad Ukraina sarunās Saūda Arābijā piekrita Vašingtonas piedāvātajam pamieram, ASV izlūkošanas datu apmaiņu atjaunoja.
Tramps pārsteidz Ukrainu
Jau vēstījām, ka svētdien Tramps pārsteidzis gan Ukrainu, gan Eiropas valstis, paziņojot par enerģētikas pamieru.
“No šī brīža – ENERĢĒTIKAS PAMIERS karā starp Krieviju un Ukrainu. Abas puses ir vienojušās. Nepārkāpiet to!” Tramps rakstīja.
Tomēr kāda augsta ranga Zelenska biroja amatpersona “Financial Times” norādījusi, ka tobrīd Kijiva vēl tikai likvidēja kārtējā Krievijas uzbrukuma sekas.
“Pašlaik mūsu remonta brigādes atjauno elektroenerģijas un ūdensapgādi Kijivā. Neviens neko par pamieru nav dzirdējis,” viņš sacīja.
Sarunā ar izdevumu “Axios” Zelenskis atzina, ka Trampa paziņojums par enerģētikas pamieru viņam bijis negaidīts. Tomēr Ukrainas prezidents apliecināja, ka Kijiva būtu gatava šādai vienošanās, ja arī Maskava apņemtos to ievērot. Viņš lūdza Vašingtonu norādīt precīzu datumu, kad pamiers stātos spēkā.
Vēlāk tajā pašā vakarā, uzrunājot sabiedrību, Ukrainas prezidents paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki jau saņēmuši visus nepieciešamos rīkojumus saistībā ar enerģētikas pamieru. Vienlaikus Kijiva joprojām gaida konkrētu informāciju no Vašingtonas par sarunām ar Maskavu.
