Atbalstīta Daugavas stadiona apbūves koncepcija 0
Kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” kopējā teritorijas attīstības koncepcija ir izskatīta Rīgas pilsētas arhitektu kolēģijā un 31. janvārī iesniegta izvērtēšanai Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP). NKMP ir iepazinusies ar piedāvāto Daugavas stadiona apbūves attīstības priekšlikumu un virzījusi to izskatīšanai Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē, kura, izskatot materiālus, ir pieņēmusi lēmumu konceptuāli atbalstīt telpiskā zonējuma un attīstības vīzijas tālāko virzību.
Daugavas stadiona apbūves attīstības koncepcijā ietverts visas kopējās teritorijas perspektīvais telpiskais apbūves risinājums, plānotā sportistu, publikas un transporta plūsma ikdienas, nelielu sporta pasākumu laikā, kā arī masu pasākumu, kā, piemēram, Dziesmu un Deju svētku, norises laikā. Vienlaikus, kopējā teritorijas attīstības koncepcijā ir risināts jautājums par teritorijas revitalizāciju un tās atvēršanu iespējami plašam apmeklētāju lokam.
Tādējādi Kultūras sporta kvartāla “Daugavas stadions” plānojumā un objektu kopējā attīstībā tiks izmantots vienots redzējums par teritorijas attīstību – teritorijā paredzamajiem objektiem, to apjomiem, izvietojumu, sportistu, transporta un gājēju plūsmu.
Tuvākajā laikā NKMP un būvvaldē tiks iesniegts ledus halles būvprojekts minimālajā sastāvā būvatļaujas saņemšanai, lai iespējami drīz izsludinātu iepirkumu ledus halles projektēšanai un būvdarbiem. Daugavas stadiona teritorijā izbūvētā ledus halle nodrošinās 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem treniņu halles nepieciešamās vajadzības. Papildus tam, norisinās darbs pie vieglatlētikas manēžas prasību izstrādes, kas ļaus nodrošināt pilnvērtīgas vieglatlētikas manēžas izbūvi.
Daugavas stadiona Ledus halle ir projekta “Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkārtnē” būvniecības nākamais posms. Projektu īsteno VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions” sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
Kopējais projekta finansējums ir 61 965 627,85 EUR, t.sk., ERAF finansējums 37 550 530,46 EUR, valsts budžeta finansējums 5 559 179,02 EUR, pašvaldības finansējums 1 500 000,00 EUR, privātais finansējums 1 729 004,81 EUR un citi finansējuma avoti.
