Aleksejs Grigorjevs
Aleksejs Grigorjevs
Foto: Karīna Miezāja

Aleksejs Grigorjevs: Atkušņa paaudze 1

Gadu mijā ir dabiski kavēties atmiņās par aizgājušajiem. Spilgtāk izgaismojas viņu personības samērs. 8. decembrī Maskavā deviņdesmit viena gada vecumā mirusi Maskavas Helsinku grupas dibinātāja un ilggadēja vadītāja Ludmila Aleksejeva. Par vienu spilgtu personību pasaulē kļuvis mazāk. Man ir laimējies personīgi pazīt Ludmilu Mihailovnu, vecmāmiņu Ļudu, kā viņa pati sevi bieži ar smaidu dēvēja.

Lukašenko dienas skaitītas? Izskan ziņas par Kremļa plāniem nogalināt viņu. Pēkšņā nāvē jau miris tuvs viņa līdzgaitnieks 37
Slimnīcu vadītāji nepatīkami pārsteigti par ministra apgalvoto, ka valsts apmaksā piederīgo uzturēšanos slimnīcā 93
Tas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki mirst… Ārsts atklāj, kurus produktus jāēd mazāk
Lasīt citas ziņas

Zīmīgi, ka es pats neko daudz par Ludmilu Aleksejevu nezināju, pirms aizbraucu pie viņas uz attālu Vašingtonas priekšpilsētu Ziemeļvirdžīnijā 1990. gada aprīlī. Gandrīz neko, jo viņas pārraidi par neformālajām grupām Padomju Savienībā es parasti klausījos. Tā skanēja “Radio Brīvība” un sākās ar Bulata Okudžavas dziesmu “Sadosimies rokās, draugi, lai nepazustu pa vienam!”.

Toreiz Vašingtonā bija trīs Ludmilas, kuras nodarbojās ar PSRS/Krievijas lietām, un divām no viņām bija tiešs sakars ar Latviju: Ludmila Torna (latviešu izcelsmes), Ludmila Oboļenska-Flama (dzimusi Rīgā) un Ludmila Aleksejeva. Katra no viņām būtu pelnījusi īpašu stāstu, bet šoreiz tas ir par Ludmilu Aleksejevu. Mūsu tikšanos organizēja Ludmila Oboļenska, kuru pazinu pēc viņas brauciena uz Rīgu 1989. gadā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mani uz ASV aizsūtīja Latvijas Tautas fronte, lai es, tikko ievēlēts Augstākās Padomes deputāts, ziņotu turienes latviešiem, kā arī skaidrotu amerikāņu varas ie­stādēm un publikai mūsu apņemšanos pasludināt neatkarības atjaunošanu maija pirmajās dienās.

Ludmila Oboļenska, kas jau gandrīz 40 gadus strādāja “Amerikas Balss” raidstacijas krievu nodaļā, palīdzēja man satikt krievu disidentus un žurnālistus. Cik atceros, kādā sestdienas pēcpusdienā viņa pati savā “Hondā” mani aizveda pie Ludmilas Aleksejevas.

Bija doma, ka es palikšu Aleksejevas mājā līdz rītam (viņai bija istaba viesiem mājas otrajā stāvā) un tad mēs kopā brauksim uz “Radio Brīvība”, kur viņa veidos ar mani raidījumu par Tautas fronti, mūsu neatkarības atjaunošanas plāniem un avīzi “Atmoda”.

Mēs runājām, runājām, runājām. Ludmila izstāstīja man savu dzīvi. Kādreiz viņa ticēja “komunisma ideāliem”, bet tad notika lūzums un acis atvērās. Kā ļoti daudziem Krievijā, tas sākās pēc Staļina nāves. Neko nedarīt viņa nevarēja un aktīvi iekļāvās “samizdata” publikācijās.

Diez vai šodien daudzi vairs atceras, ko tas vārds nozīmē, un tā ir viena no mūsu brīvības priekšrocībām. Ar vārdu “izdat” Padomju Savienībā beidzās daudzu izdevniecību nosaukums (“lit­izdat”, “gosizdat”, “goslitizdat” utt.), tāpēc, ja kādus tekstus cilvēki izdeva paši, drukājot (precīzāk, pārrakstot ar mašīnu), cik vien var daudz eksemplāru, to sauca par “pašizdatu” jeb krieviski par “samizdatu”. Ārzemēs izdotās grāmatas attiecīgi sauca par “turizdatu” jeb “tamizdatu”.

“Samizdatā” Ludmila iekļāvās ļoti aktīvi, daļēji rakstot, pavairojot un izplatot aktuālo notikumu hroniku – regulāru aprakstu, kā, kur un kad PSRS valsts institūcijas pārkāpj savu pilsoņu cilvēktiesības. Viņas vēsturnieces izglītība un pieredze šeit nāca talkā. Gadus vēlāk šis darbs deva materiālu fundamentālajai grāmatai, kuru Aleksejeva rakstīja, jau esot Amerikā, – “Citādi domājošo vēsture Krievijā” (“История инакомыслия в России”. 1983)

1968. gadā bija nākamais lūzums – Aleksejevu izslēdza no partijas un atlaida no darba. Toreiz tas nozīmēja, ka oficiālu darbu šajā valstī viņa vairāk nevarēs dabūt. 1968. gads bija arī Prāgas pavasara gads, kad jaunā Čehoslovākijas komunistu vadība mēģināja veidot savā zemē komunismu “ar cilvēcisku seju”. Šo pavasari pārtrauca PSRS karaspēka invāzija Čehoslovākijā. Ziema iestājās ne tikai čehiem un slovākiem, bet arī PSRS tautām.

PSRS valdošie birokrāti pārbijās no pārmaiņām un sāka vēl aktīvāk vajāt tos, kas atļāvās atzīt, ka domā citādi.

Maskavā notika vairākas prāvas. Vispirms (1965–1966) arestēja un tiesāja rakstniekus Siņavski un Daniēlu. Pēc tam sāka tiesāt tos, kuri centās viņus aizstāvēt, un notika tā sauktā četru prāva. Aleksejeva rakstīja par to savā “Hronikā”.

Abas prāvas vēl vairāk aktivizēja un saliedēja tos cilvēkus, kas tiecās pēc brīvības un nebaidījās darboties brīvības labā. Ludmila stāstīja man, ka šo cilvēku starpā mājoja brīvības un draudzības gaisotne, kādu vairums tā saukto padomju cilvēku nepazina. Tās izjūtas atsvēra gan bailes tikt represētam, gan materiālas grūtības, gan nepieciešamību pēc konspirācijas. To Aleksejeva apraksta savā grāmatā “Atkuš­ņa paaudze”.

Maskavas Helsinku grupu Aleksejeva ar draugiem dibināja pēc Helsinku akta parakstīšanas 1975. gadā. Grupas pamatideja bija sekot, vai PSRS ievēro Helsinku dokumentos ietverto apņemšanos nepārkāpt savu pilsoņu cilvēka un pilsoņa tiesības. Savu novērojumu rezultātus Helsinku grupa regulāri publicēja.

Padomju valsts priekšnieki to piecieta pāris gadus, bet tad nolēma rīkoties. Gandrīz visi dalībnieki tika arestēti, dažus piespieda doties trimdā. Atsaucoties uz to, ka Ludmilas vīrs bija amerikāņu izcelsmes (viņa tēvs, savas pārliecības vadīts, atbrauca uz PSRS būvēt komunismu, kļuva par pazīstamu agronomu un akadēmiķi), viņiem piedāvāja izvēlēties starp arestu un emigrāciju. Tā viņi devās uz ASV.

Kā stāstīja Ludmila, atbraucot uz Ameriku, viņai galvenā doma bija, kā palīdzēt tiem saviem draugiem, kas palikuši padomju lēģeros.

Viņa gāja pie politiķiem, pie akadēmiķiem, žurnālistiem, dibināja starptautisku Helsinku grupu ASV, lai tā izdarītu spiedienu uz Padomju Savienību. Viņas māja kļuva par savdabīgu pretošanās kustības centru. Atbalsts, ko viņa sniedza, bija vienlaikus profesionāls un cilvēcisks. Kā īsta “vecā rūdījuma” maskaviete viņa neizlaida nevienu no mājām nepaēdušu. Bija jābrīnās, kā viņa varēja visu paspēt.

Tikko tas kļuva iespējams, viņa pārcēlās uz Maskavu un turpināja cīņu par cilvēktiesībām Krievijā. Reiz es biju pie viņas ciemos Arbatā. Lai gan vieta bija cita, gaisotne palika tā pati. Telefons zvanīja, uz plīts vārījās biešu zupa, bet uz galda bija papīri un dokumenti. Viss notika. Deviņdesmit gadu vecumā viņa vēl gāja protestos pret vārda brīvības ierobežošanu. Viņas prāts bija skaidrs, formulējumi loģiski un pamatoti, humors un ironija – eleganti.

Ludmila Aleksejeva mums atstājusi bagātīgu rakstu, interviju, radiopārraižu klāstu, divas grāmatas, plašu mācekļu loku, organizācijas abpus Atlantijas okeānam. Varbūt vēl svarīgāk ir, ka viņas dzīve ir paraugs, kura īstā nozīme vēl jāapzinās. Ludmila bija viena no spilgtākajām “atkušņa paaudzes” personībām. Tās paaudzes, kas nu jau gandrīz visa ir aizgājusi.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Lukašenko dienas skaitītas? Izskan ziņas par Kremļa plāniem nogalināt viņu. Pēkšņā nāvē jau miris tuvs viņa līdzgaitnieks 37
Slimnīcu vadītāji nepatīkami pārsteigti par ministra apgalvoto, ka valsts apmaksā piederīgo uzturēšanos slimnīcā 93
Tas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki mirst… Ārsts atklāj, kurus produktus jāēd mazāk
FOTO. “Kamilla nav viņu vecmāmiņa!”: princis Viljams saviem bērniem kategoriski aizliedzis tā saukt tēva sievu
FOTO. Pasakaini skati! Pakrojas muižā atklāts vērienīgs gaismas parks
Lasīt citas ziņas
Policija rosinājusi sākt kriminālvajāšanu pret četrām personām Bunkus slepkavības lietā 18
FOTO. Torte ar 700 svecītēm! Viļņa iedegta krāšņa Ziemassvētku egle
VIDEO. Cīņa starp dzīvi un nāvi! Kā izskatās viena diena Ukrainas lauka hospitālī
Vai snigšana turpināsies? Laikapstākļu prognoze otrdienai
FOTO. Torte ar 700 svecītēm! Viļņa iedegta krāšņa Ziemassvētku egle
16:51
VIDEO. Cīņa starp dzīvi un nāvi! Kā izskatās viena diena Ukrainas lauka hospitālī
16:30
LPB Bank peļņa trešajā ceturksnī sasniegusi 3,1 miljonus eiro
16:05
FOTO. “Kamilla nav viņu vecmāmiņa!”: princis Viljams saviem bērniem kategoriski aizliedzis tā saukt tēva sievu
Par vārda brīvību turpmāk lems Saeimas deputāte Glorija Grevcova, kura Krievijas un Baltkrievijas medijos nomelno Latviju 71
Baltkrievijas ārlietu ministrs, iespējams, ticis noindēts. Lukašenko panikā nomainījis pavāru un apsardzi 12
Slimnīcu vadītāji nepatīkami pārsteigti par ministra apgalvoto, ka valsts apmaksā piederīgo uzturēšanos slimnīcā 93
FOTO. Pasakaini skati! Pakrojas muižā atklāts vērienīgs gaismas parks
Vai cīņa pret piespiedu vakcināciju joprojām ir aktuāla? Jencītis uzskata, ka valdībai ir jāatvainojas sabiedrībai
Sirdi plosoši: Ukrainā zemes klēpī guldīts jaundzimušais, kuru nogalināja krievu raidītā raķete 65
Kārlis Streips: Populisms var būt uzjautrinošs, taču pārmēru lietots tas kļūst kaitinošs
VDD sācis kriminālprocesu par vēršanos pret Latvijas amatpersonām un citām sabiedrībā zināmām personām 4
Putniņš par finansējumu onkoloģijai: “Nauda ir iedota, bet tā ir iedota par maz”
Lukašenko dienas skaitītas? Izskan ziņas par Kremļa plāniem nogalināt viņu. Pēkšņā nāvē jau miris tuvs viņa līdzgaitnieks 37
“Redzams ēku novietojums, militārā tehnika,” skatītājs satraucas, ka Ādažu poligons ir labi redzams Google Maps
Uzņēmumi var zaudēt tūkstošus: banka aicina uzņēmējus un uzņēmumu grāmatvežus šobrīd būt īpaši modriem
VIDEO. Populāri Latvijas dziedātāji aktualizē tēmu par cilvēcību – kā atšķiras cilvēks no robota?
Mājsaimniecībām ar nelielu gāzes patēriņu izmaksas būtiski neaugšot
Tarifu kara ministre, cietums tuvojas, akmens “Spēlmaņu nakts” lauciņā? Nedēļas notikumu apskats
Politologs: Šaubos, ka jaunā valdība būs ilglaicīga 8
VIDEO. “Es toreiz nokreņķējos…” – Sanda Dejus atklāj – nožēlo to, ka savulaik piekrita erotiskai fotosesijai
Krievi zina, ka nespēs liegt Ukrainas bruņotajiem spēkiem šķērsot Dņepru
VIDEO. Autobusa avārijā Ainažos cietuši 26 Ukrainas karavīri; viņi bija ceļā uz Poliju 81
Pēc Krievijas raķešu triecieniem Kijivā izdevies gandrīz pilnībā atjaunot elektroapgādi
Piespiedu zemes nomā – visiem īpašniekiem viena likme
Ukraina atklāj, ar kādu nolūku tiek izplatīta informācija par it kā gatavoto Baltkrievijas uzbrukumu 21
Valdības deklarācija būs kosmoss, kurā atklās vēl neapgūtas teritorijas. Egila Līcīša feļetons