Atstādina Rēzeknes mēru Bartaševiču. Atbildīgās iestādes vērtēs domes atbildību par pilsētas finanšu situāciju 48
Šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) parakstījusi rīkojumu par Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča (“Kopā Latvijai”) atstādināšanu par nozīmīgiem pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.
VARAM norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tiek atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.
Bērziņa skaidro, ka pašvaldības vadītājam jādarbojas atbilstoši likumiem. Rēzeknes gadījumā ir pieļauti apzināti un nopietni pārkāpumi, kas skar pašvaldības budžeta plānošanu un izpildi. Šādi pārkāpumi nav pieļaujami, mēram ir jāatbild par savu rīcību. “Mans pienākums ir atbilstoši likumam atstādināt mēru no amata, tādejādi nodrošinot Rēzeknes pašvaldības turpmāku tiesisku darbību, pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības interešu ievērošanu,” uzsver Bērziņa.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka pašvaldības mērs, kā atbildīgais par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, organizējot un vadot 2023.gada budžeta pieņemšanu, apzināti nenodrošināja tajā visa nepieciešamā finansējuma iekļaušanu, tajā skaitā paredzot apkures izdevumus un atalgojumu darbiniekiem nevis pilnam gadam, bet tikai 11 mēnešiem, tā radot apdraudējumu pašvaldības maksātspējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomu funkciju izpildi. Arī pēc veiktajiem budžeta grozījumiem šī gada jūnijā, iztrūkstošais finansējums novērtējams gandrīz 4 miljonu eiro apmērā.
Tāpat domes priekšsēdētājs esot pieļāvis, ka dome lemj par saistību uzņemšanos bez finansiāla seguma, kā arī slēdzis līgumus par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu bez domes pilnvarojuma.
Šā gada 15.augustā ir pieņemti pieci domes lēmumi par aizņēmuma ņemšanu, kas, kā norāda Finanšu ministrija (FM), pieņemti bez finansiāla seguma. Tāpat ir konstatēts, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs, pārkāpjot savas ar likumu noteiktās pilnvaras, 2022.gada 9.septembrī ir vienpersoniski pieņēmis lēmumu un parakstījis līgumu par būvdarbu turpināšanu vairāku miljonu eiro vērtībā Eiropas Savienības fondu projektā “Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai”. Līguma projekts pirms tā noslēgšanas nav ticis skatīts domes sēdē, un tādējādi līgums noslēgts bez domes akcepta jeb pozitīva atzinuma.
Domes priekšsēdētājs 2023.gada 5.oktobrī parakstījis domes lēmumu “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju un pašvaldības dotāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iestādēm pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”, ar kuru apstiprināts pedagogu nedēļas darba slodzes nekorekts aprēķins. Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā – ar šādu lēmumu dome ne tikai nav nodrošinājusi Ministru kabineta noteikumu ievērošanu, bet arī pasliktinājusi Rēzeknes pedagogu nodarbinātības apstākļus, akcentē VARAM.
Ministrija norāda, ka pašvaldības domes šā gada 11.augusta sēdē tika apstiprināts Rēzeknes pašvaldības rīcības plāns finanšu krīzes pārvarēšanai. Viens no pašvaldības piedāvātajiem risinājumiem bija atlaist aptuveni 60 pašvaldības, tostarp Sociālā dienesta, darbiniekus. Tādejādi pašvaldības pārvaldes “Sociālais dienests” kopējie izdevumi 2023.gadā samazinātos par 168 775 eiro. Taču jau ilgstoši pašvaldībā sociālo darbinieku skaits ir bijis zemāks nekā to paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Parakstot šādu lēmumu, domes priekšsēdētājs ir pieļāvis minētā likuma pārkāpumu, lielākam riskam pakļaujot sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas un negatīvi ietekmējot sociālo situāciju pašvaldībā.
Saskaņā ar likumu “Par pašvaldību budžetiem” pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību.
Kā tika skaidrots iepriekš, Rēzeknes mērs zinot, ka pašvaldības budžets nav pietiekams, tāpat virzīja to apstiprināšanai.
Bartaševičs arī parakstīja līgumu par investīciju projekta būvniecību, pirms veikti grozījumi budžetā un pirms saņemts lēmums par finansējumu šim projektam, kas esot pretlikumīga rīcība.
Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus, FM vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošajās iestādēs, lai tās izvērtētu Bartaševiča un domes darbinieku atbildību par izveidojušos finanšu situāciju pašvaldībā, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.
11.oktobrī FM notika Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēde, kurā tika izskatīti Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iesniegtie finanšu dokumenti. Uz komisijas sēdi tika uzaicināts arī Rēzeknes domes priekšsēdētājs un par pašvaldības finansēm atbildīgie darbinieki.
Rēzeknes pārstāvji ir apstiprinājuši, ka, pieņemot 2023.gada budžetu, tajā netika paredzēts viss nepieciešamais finansējums, tajā skaitā, atlīdzības izmaksai. Trūkstošais finansējuma apmērs atlīdzības izmaksai vairākām pašvaldības iestādēm bija 2,1 miljons eiro.
FM skaidro, ka, neparedzot budžetā finansējumu, dome ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldību autonomo funkciju izpildi. Tāpat pašvaldība ir slēgusi vairākus līgumus ar darbu veicējiem par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu, neparedzot budžetā finansējumu saistību izpildei. FM rīcībā ir dokumenti, kas apliecina, ka pašvaldības atbildīgie darbinieki ir apzināti neievērojuši normatīvos aktus, kas saistīti ar finanšu plānošanu.
Jau ziņots, ka 1.septembrī FM ir iesniegts Rēzeknes domē apstiprināts finanšu stabilizācijas procesa pieteikums, kuru jāapstiprina FM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Uz 30.augustu Rēzeknes pilsētas pašvaldības lielākie kavētie maksājumi ir SIA “Rēzeknes Siltumtīkli” – 503 339 eiro un SIA “ACBR” – 312 720 eiro par pilsētas ielu remontdarbiem un ikdienas uzturēšanu. Kopējā kavēto maksājumu summa ir 1,9 miljoni eiro.
Pašvaldībai nepieciešami līdzekļi algām – 1,6 miljoni eiro un 4,4 miljoni eiro prioritāro investīciju projektu pabeigšanai.
Pēc sākotnējām aplēsēm, Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu stabilizācijai līdz gada beigām vajadzīgi 6 004 309 eiro.
Vienlaikus FM vērsa uzmanību, ka pašvaldība turpina sniegt atšķirīgu informāciju par tās finanšu situāciju. Atbilstoši pašvaldības 2023.gada augusta pārskatam, pašvaldības uzņemto aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs ir augstāks, nekā līdz šim tika norādīts: 2023.gadā 18,44%, 2024.gadā 24,27%, 2025.gadā 21,75%, 2026.gadā 22,09%, 2027.gadā 21,41% un turpmākajos divos gados – vidēji 20,54%.
Tāpat arī informācija par pašvaldības kavētajiem maksājumiem uz 31.augustu ir sniegta atšķirīga: atbilstoši pašvaldības 8.septembra vēstulē sniegtajai informācijai kavētie maksājumi ir 1,7 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar kavētajiem maksājumiem uz 31.jūliju ir pieauguši par 0,8 miljoniem eiro, pauž ministrijā.
Valsts kontrole ir sākusi revīziju pašvaldībā, lai gūtu patiesu informāciju par faktisko finanšu situāciju un 2023.gada budžeta vadības procesu. Pēc FM 11.septembrī pieprasītās papildu informācijas saņemšanas no pašvaldības un pēc informācijas saņemšanas no Valsts kontroles atbildīgās institūcijas vērtēs radušos situāciju un Domes amatpersonu rīcību gan atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību, gan Pašvaldību likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
