Atvadoties no Jāņa Sirmbārža 0
Vakar atvadījāmies no dzejnieka, atdzejotāja un tulkotāja Jāņa Sirmbārža (1937. gada 13. janvāris – 2015. gada 23. jūnijs), kurš aizgāja mūžībā Līgo svētku vakarā. Kopš 20. gs. 60. gadiem līdz 2002. gadam klajā nākuši vairāk nekā desmit viņa dzejoļu krājumi.
“Gan dzīvē, gan dzejā Tu biji Godavīrs, uz kuru vienmēr varēja paļauties un kam vienmēr varēja uzticēties. Tavi vienīgie baušļi bija Dūša un Sirdsapziņa, kas līdzēja ne vien Tev pašam, bet arī daudzām mūsu dzejas paaudzēm noturēt taisnu stāju un saglabāt nelokāmu godaprātu. Tu biji priekšzīmīgs mūsu dzejas priekšstrādnieks, kurš tīru un neaptraipītu gluži kā karogu visa sava mūža garumā nesi darbu, kam nav ne gala, ne malas, nedz atzinības un pateicības, nedz arī atlīdzības – vien prieks būt darbam. Tu mīlēji, un arī Tevi mīlēja visi lauku darbi, lejas, pauguri un meži, pilsētas trokšņi un zvaigžņotās debesis, visi latviešu valodas vārdi un teikumi, divdabji un komati, pazīstami un sveši cilvēki, mēs – Tavi draugi, kolēģi un līdzgaitnieki, un varbūt pat Dievs. Vismaz liktenis gan, kurš saprotoši ļāva Tev būt tādam, kāds Tu gribēji būt un kāds Tu biji – īsts, patiess, krietns, uzticams, skaists, dāsns, gudrs – svabads šajā tik mudžeklīgajā laikā,” Latvijas Rakstnieku savienības vārdā rakstījis dzejnieks Leons Briedis.
