Atvērtās dienas Latvijas un Lietuvas laukos. Kur un ko varēs redzēt? 0
Maija sākumā “Lauku ceļotājs” pārrobežu projekta ietvaros rīko akciju “Atvērtās dienas laukos”, lai iepazītu dzīvi Latvijas un Lietuvas laukos, nogaršotu tur ražotos labumus un izvēlētos piemērotāko produkciju savam galdam. Akcija noritēs divās nedēļas nogalēs: 4. – 6. maijā Latvijā un 11. – 13. maijā Lietuvā, un abās valstīs kopā durvis apmeklētājiem vērs vairāk nekā divsimt lauku saimniecības ar savu īpašo piedāvājumu. Dodoties ceļā, pie viena ģimenes lokā varēs saturīgi pavadīt gan mūsu valsts Neatkarības, gan Mātes dienu, kas tiks svinētas šajā laikā.
Ko varēs redzēt?
Akcijas laikā būs iespējams apmeklēt lauku saimniecības, kuras būs īpaši gatavojušās, piedāvājot gan atlaides, gan izklaides pasākumus, piemēram, Baltā galdauta svētkus ar gardumiem, koncertiem un izzinošām ekskursijām. Tostarp paredzētas “Saldējuma kopā dūcināšana”, “Leģendārās konfektes “Gotiņa” meistarklase”, “Saimnieču un saimnieku svētki”, “Kamielis Murats aicina ciemos”, “100 lavandas Latvijai” dobes izveide, “Mājas siera siešana”, “Medus māksla” un daudzas citas programmas. Bet lietuviešu saimnieki mācīs cept tradicionālo lietuviešu gardumu šakoti, piedāvās nogaršot no gliemežiem un kaņepēm pagatavotas delikateses, augļu – ogu vīnus un izbaudīt kaimiņzemes pirts tradīcijas. Akcijā piedalās arī naktsmītnes, pilis un muižas, dabas takas, krodziņi un atrakciju parki. Karti ar saimniecību kontaktiem un piedāvājumiem Latvijā un Lietuvā var iegūt “Lauku ceļotāja” birojā Kalnciema ielā 40, novadu tūrisma informācijas centros un DUS “Circle K” visā Latvijā. Vēlams savu apmeklējumu laikā no plkst. 10 līdz 18 iepriekš saskaņot ar saimniekiem.
Vecmāmiņas Alīdas kafeja
Atvērto dienu laikā var aizbraukt uz Elkšņiem (pusceļā starp Neretu un Aknīsti), kur jau devīto gadu pēc Jolantas Kovnackas vecmāmiņas receptes top viņas vārdā nosauktā bezkofeīna kafeja “Alīda”, kuras sastāvā ir grauzdēti cigoriņi, burkāni, mieži un ozolzīles. Pa šiem gadiem tai pievienojušās vēl trīs citas kafejas markas – “Paulīne” nosaukta saimnieces meitas vārdā un ir stiprāka, jo miežu vietā tiek izmantoti bioloģiski audzēti rudzi, kas piedod maizes garšu, “Sēlija”, kurā rudzu un cigoriņu pamatgaršu papildina īpatnējais kaņepju lapu aromāts, un saldākā “Viesīte” ar rudzu iesala graudiem, cigoriņiem un nedaudz api-ņiem. Šīs kafejas biezumus var pievienot maizes mīklai, piparkūkām, cepumiem, krekeriem. “Mana vecmamma ir nākusi no Subates puses Prodes kroga apkārtnes, tādēļ varu teikt, manām kafejām ir Sēlijas garša. Lepojos, ka tajās ieliktas vietējās izejvielas – pašas audzēti burkāni un cigoriņi, bet rudzi nākuši no bioloģiskās saimniecības “Rimšāni”. Jūtu, kā mana vecmāmiņa stāv man klāt šajā lietā – mēs ģimenē atkal dzeram cigoriņu kafeju, biezumus pieliekam maizei un ar atlikušajiem biezumiem ejam uz pirti skrubēties,” lepni saka Jolanta. Saimniece ir gatava izrādīt Elkšņu apkaimes interesantākās vietas – Ormaņkalnu, Saukas ezeru, kā arī novadnieka publicista Alberta Eglīša savākto izcilo gleznu kolekciju. Alīdas kafejas labā slava pārskanējusi robežas, jo nu nopērkama arī Maskavā. Atvērtajās dienās sarunas ar saimnieci, kafejas baudīšana – tikai par vienu eiro.
No Elkšņiem vairs tikai 11 kilometri līdz Aknīstei, kur vēl viena akcijas dalībniece kafejnīca – viesu nams “Liepas”, kur 4. maijā tiks svinēti Baltā galdauta svētki. Varēs gan ieturēt gardu maltīti, jo ēdienkartē pašu bioloģiskajā saimniecībā audzēti dārzeņi un jēra gaļa, gan pabarot aitas un jērus ar saimnieku sagatavotiem našķiem (1,50 eiro), tādēļ īpaši gaidītas ģimenes ar bērniem.
Laimīgo cāļu karaļvalsts
No Neretas braucot desmit kilometrus Viesītes virzienā līdz Lonei klāt zemnieku saimniecība “Vilciņi”, kas specializējusies dējējputnu un ķiploku audzēšanā. Septiņu gadu garumā izmēģinātas daudzas dējējvistu šķirnes, līdz izraudzītas septiņas pašas labākās, tostarp baltās un sudraba Leghornas, australorpas un “cream legbar” – zili zaļo olu dējējas. Te var iegādāties visaugstākās kvalitātes inkubācijas olas, cālēnus, pīlēnus, zoslēnus, jaunputnus un trušus. Atsevišķā nožogojumā dzīvo Indijas skrējējpīles jeb pudeļpīles, baltās, pelēkās un Kubaņas zosis. “Ciemiņiem ļausim ielūkoties putnu kūtī, lai pārliecinātos, cik vistas labi dēj, ja katram pulciņam ir savs gailis, un kliedētu mītu par gaiļu kaujām. Viņi varēs uzzināt, kā notiek olu savākšana, inkubācija un cālēnu aprūpe pirmajās stundās pēc izšķilšanās, klausīties pērļu vistu sasaukšanos un brīdinājuma signālus, pabarot zosis,” sola saimnieki. Atvērtajās dienās apmeklējums – 10 eiro (līdz 7 cilv.).
Roksalas vīna stāsts
Savukārt no Neretas dodoties Lietuvas virzienā, pāris kilometrus aiz robežas Taručiai ciematā (Rokišķu raj.) meklējama lauku tūrisma saimniecība “Roksala”, kas piedāvā naktsmājas, pirts un svinību rīkošanas pakalpojumus. Taču lielākais ģimenes hobijs ir vīna darīšana, ar ko nodarbojas saimnieks, pēc profesijas mežzinis Raimonds ar dēliem. No vietējiem augļiem un ogām tiek darīti deviņu veidu pārsvarā izsmalcināti sausie un pussausie vīni, tostarp rabarberu, ābolu, ērkšķogu, aroniju, upeņu, kā arī ābolu ledus vīns. Daudzajos gados krātā pieredze palīdzējusi vīndariem radīt izcilas kvalitātes dzērienus, kas novērtēti ar Lietuvas nacionālā mantojuma sertifikātu. Vīndarītavas lepnums ir plašais velvju pagrabs, kurā nemainīgā temperatūrā glabājas gatavā produkcija un tiek pārbaudīta augļu – ogu vīnu kvalitātes noturība, gadiem ritot. Atvērtajās dienās apmeklētājiem būs iespējams apskatīt Roksalas tūrisma saimniecību, parunāties ar vīndari par vīnu un tā tapšanu, nogaršojot trīs dažādus vīnus (3 eiro). Pieejama arī naktsmītne ar vakariņām (divām personām – 50 eiro) – izmanto pirmie, kas piesakās.
Tradicionālais šakotis
Mazliet dziļāk Lietuvā Jodupē (Pergales iela 2) Laimutes Sadauskienes ceptuvē top lietuviešiem raksturīgie cepumi – šakotis un medus rauši “sēnītes”. Šakotis gan nav tikai mūsu dienvidu kaimiņu izgudrojums, jo līdzīgas “eglītes” (tā izskatās gatavā produkcija) saldumu plauktos sastopamas arī Polijā (sinkačs) un Vācijā (bamkuken). Ja būs labs laiks, apskates dienās ceptuves pagalmā kursies saimnieces lielā, pārvietojamā krāsns, un uz mīklas ruļļa skatītāju acu priekšā pāris stundās uzaugs šakotis, ar kuru visi varēs cienāties un pa gabalam paņemt līdzi. Ja laika ap-stākļi nelutinās, darbošanās notiks iekštelpās pie elektriskā pavarda. Gaidīšanas laikā kafija, tēja, sula un saldās uzkodas garantētas par baltu velti.
Kas organizē akciju
Akcija “Atvērtās dienas laukos” tiek organizēta projekta “Lauksaimniecības tradīciju mantojums agrotūrismā Latvijā un Lietuvā” (Agriheritage, LLI-65) ietvaros, ko finansē Eiropas Savienības Interreg Latvijas – Lietuvas programma 2014. – 2020. gadam un atbalsta LR Zemkopības ministrija. Sīkāka informācija akcijas mājas lapā www.celotajs.lv./atvertasdienas.
Papildu informācija par Lietuvas saimniecībām: http://www.atostogoskaime.lt/atviros-dienos-kaime.
Aktīvi piedaloties fotokonkursā, iespējams savā īpašumā iegūt dāvanu karti atpūtai laukos 100 eiro vērtībā.
