Atgādinājums stādu audzētājiem. Augiem nepieciešamas augu pases! 1
2019. gada 14. decembrī stājās spēkā jaunais Eiropas Savienības (ES) augu veselības regulējums (Augu veselības regula 2016/2031, Oficiālo kontroļu regula 2017/625 un saistošie ES normatīvie akti), kura mērķis ir uzlabot augu aizsardzību ES, aizsargājot tās teritoriju no augu karantīnas slimībām un kaitēkļiem, kas varētu nodarīt lielus postījumus augiem un radīt vērā ņemamus ekonomiskus zaudējumus.
Šis regulējums nosaka, ka visiem augiem, ko ieved no trešajām valstīm, jābūt ar fitosanitārajiem sertifikātiem. Tas attiecas ne tikai uz augiem ar saknēm, bet arī uz augļiem, dārzeņiem, ziediem, sīpoliem, gumiem, spraudeņiem un sēklām. Izņēmums ir banāni, kokosrieksti, dateles, ananasi un duriāni, ko var ievest bez fitosanitārajiem sertifikātiem.
Augu pases
Augiem, kas tiek pārvietoti ES teritorijā, jābūt ar augu pasēm. Augu pase ir oficiāls dokuments, kas apliecina, ka augi ir pārbaudīti un atbilst fitosanitārajām prasībām. Augu pases forma ir vienota visā ES. Tā ietver prasības dizainam un iekļautajai informācijai. Augu pases elementus izkārto taisnstūrveidā vai kvadrātveidā, un tiem jābūt redzamiem, neizmantojot vizuālus palīglīdzekļus. Augu pases augšējā kreisajā stūrī jābūt ES karoga attēlam krāsainā vai melnbaltā drukā ar baltām zvaigznēm uz melna fona vai otrādi.
Augšējā labajā stūrī jābūt vārdiem Augu pase, norādītiem latviešu un angļu valodā un atdalītiem ar slīpsvītru. Pamatinformācija tiek norādīta ar burtiem A, B, C un D. Proti:
A – augu botāniskais nosaukums latīņu valodā;
B – izdevējvalsts divu burtu kods (Latvijā tas ir LV) un audzētāja vai tirgotāja reģistrācijas numurs Valsts Augu aizsardzības dienesta (VAAD) fitosanitārajā reģistrā, kas atdalīti ar defisi;
C – izsekojamības kods (partijas numurs). Latvijā izdotām augu pasēm tas sastāv no diviem cipariem (tā gada, kad veikta auga pārbaude, pēdējiem diviem cipariem), diviem burtiem (VAAD piešķirtā augu pases drukātāja koda, VAAD izdotām augu pasēm šo nenorāda) un kārtas numura augu pases uzskaites žurnālā. Izsekojamības kodā norādīto kārtas numuru ieteicams veidot tā, lai vienai un tai pašai sugai ar dažādu izcelsmi būtu atsevišķs kārtas numurs. Piemēram, pelargoniju spraudeņi ir iegādāti no Polijas un Vācijas. Suga viena, bet izcelsme atšķiras, tātad jābūt dažādiem kārtas numuriem. Tas ir nepieciešams, lai varētu atrast inficētās partijas izcelsmi un strauji izņemt šos augus no visiem tirdzniecības tīkliem;
D – augu izcelsmes valsts divu burtu kods. Piemēram, ja augi ir izaudzēti Latvijā no Polijas jaunstādiem, D būs norāde – PL. Latvijā audzētiem stādiem D sadaļā var likt norādi LV tikai tad, ja augs ar veģetācijas periodu, mazāku par 24 mēnešiem, Latvijā tika audzēts ne mazāk kā 2–3 mēnešus. Augu pasē netiek norādīts izsniegšanas datums un augu daudzums.
Burtu lielums nav noteikts. Augu pases informācijai jābūt skaidri nodalītai no jebkurām rakstiskām norādēm vai attēliem (piemēram, iekļautiem rāmītī), lai tā būtu viegli pamanāma un skaidri atšķirama. Tas nozīmē, ka augu pasi var līmēt gan uz poda vai kasetes, gan uz podā iespraužamas vai pie kociņa piesienamas etiķetes, bet augu pasei jābūt redzamai.
Augu pases var iegūt VAAD, bet var drukāt arī paši audzētāji un tirgotāji, kas reģistrēti VAAD Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā, pēc tam, kad VAAD inspektori pieņēmuši lēmumu, ka augiem var lietot augu pases.
Puķu kompozīcijām, apstādītām balkona kastēm augu pasē norāda visas iestādītās sugas, bet partijas numurs šādam produktam var būt viens.
Kam nepieciešamas augu pases
Audzētājam jāpievieno augu pases:
– stādiem un dēstiem, ko piedāvā tālākai pavairošanai ar mērķi pārdot (proti, jaunstādiem);
– komercdārza ierīkošanai;
– mežaudzes ierīkošanai;
– apzaļumošanas uzņēmumam;
– ziedu ieguvei komerciālos nolūkos.
Augu pases jāpievieno stādiem, ko pārdod:
– tirdzniecības tīklam;
– vairumtirdzniecības bāzei;
– veikalam;
– apzaļumošanas pakalpojumu sniedzējam.
Augu pase jāpievieno arī tad, ja tiek izmantoti interneta, pasta vai kāda starptautiska pārvadātāja pakalpojumi.
Augu pases augiem jāpievieno katrai tirdzniecības vienībai, proti:
– katram augam;
– katram augu saišķim;
– katram podam;
– katrai kasetei vai kastei, paliktnim;
– plēvē ietītiem ratiņiem, uz kuriem atrodas vairākas kastes vai kasetes.
Tāpat augu pases ir nepieciešamas ēšanai paredzētajiem salātiem, garšaugiem un sīpollokiem podiņos, kā arī sēklas kartupeļiem.
Augu pases ir nepieciešamas arī dažu sugu seklām: tomātiem (Lycopersicon esculentum), saldajai un sīvajai paprikai (Capsicum annuum), sīpoliem (Allium cepa), puraviem (Allium ampeloprasum), pupiņām (Phaseolus cordineus), cūku pupām (Vicia faba), lopbarības kāpostiem (Brassica oleracea convar. acephala) un lopbarības sojai (Glycine max). Kaut gan sēklām ir paredzēts pārejas periods līdz 2023. gadam, to tirgotājiem būtu drošāk jau tagad prasīt augu pases no saviem piegādātājiem.
Augu pases nav nepieciešamas, ja augs tiek pārdots gala lietotājam, kas to pērk savām vajadzībām. Tirgojot stādus tieši gala patērētājam saimniecībā, tirgū vai Stādu parādē, augu pases nav nepieciešamas. Protams, audzētājs nevar zināt, kādam mērķim pircējs iegādājas dažus desmitus kociņu vai dažus simtus samteņu, vai stādīs tās savā dārzā vai apzaļumos klienta parku. Šajā gadījumā apzaļumotājam pašam ir jāpieprasa augu pases katrai partijai.
Augu pases iegūšana
Dēstu vai stādu audzētājam vai tirgotājam jābūt reģistrētam VAAD uzturētajā Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā, jāiesniedz plānoto sugu saraksts un daudzums, ko paredz audzēt vai izplatīt gada laikā. Tas ir nepieciešams, lai dienesta inspektori varētu plānot pārbaudes. Proti, ja saimniecībā tiks audzēti augsta fitosanitārā riska augi, tādi, kas var būt saimniekaugi ļoti bīstamiem kaitīgajiem organismiem (piemēram, lavandas), pārbaudes jāveic vispirms. Ja tiek audzēti zema riska augi, pārbaudi var atlikt uz vēlāku laiku. Skaidrs, ka nav iespējams īsā laika posmā pārbaudīt pilnīgi visus stādaudzētājus, tāpēc atļauja drukāt pašiem augu pases var būt dota arī pirms pārbaudes, bet pati pārbaude tiks veikta vēlāk.
Ja audzētājs plāno pats drukāt augu pases, tad jāiesniedz iesniegums VAAD un augu pasu paraugi. VAAD dod atļauju apstiprināta parauga augu pasu drukāšanai. Jāsaskaņo augu pases lielums un dizains. Dienests arī piešķir augu pases drukātāja kodu. Iespējams, audzētājam būs vajadzīgas augu pases gan katram podam, gan stādu paliktnim vai kastei (jeb ierēdņu valodā – tirdzniecības iepakojuma vienībai). Skaidrs, ka uz kastes jālīmē lielāka augu pase nekā uz poda. Ir iespējams pasūtīt dienesta drukātās augu pases, bet tas var būt gan dārgāk, gan prasīs vairāk laika to izgatavošanai. Lai augu pases drukātu paši, audzētājiem un tirgotājiem nāksies iegādāties speciālus printerus. Protams, tas viss palielina ražošanas izmaksas, bet šīs izmaksas pieaug visiem stādaudzētājiem ES.
Uzskaites veikšana
Stādaudzētājam vai tirgotājam (jeb reģistrētajam profesionālajam operatoram) jākārto uzskaites žurnāls, kur jānorāda katra iepirktā suga, norādot iegādātā materiāla augu pasu izsekojamības kodu, vai pašu audzētais materiāls, aptuvens audzēšanas laika sākums (līdz gada kalendāra nedēļai) un faktiskais pārdošanas laiks (arī kalendāra nedēļu), izplatīšanai sagatavotā materiāla augu pases izsekojamības kods un profesionālais operators, kam tiek piegādāti augi. Proti, audzētājs iepērk jaunstādus ar vienu augu pasi (ko atzīmē žurnālā), izaudzē līdz gala produktam un pārdod veikalam ar savu augu pasi (ko atkal reģistrē žurnālā). Gada beigās VAAD inspektori veiks dokumentu pārbaudi.
Lai iepazīstinātu stādaudzētājus ar jaunajām prasībām, VAAD 2019. gada rudenī rīkoja vairākus seminārus, kā arī publicēja informāciju un infografiku savā mājas lapā (www.vaad.gov.lv) un sociālajos tīklos.
