Augstā dziesma mālam. Saruna ar Aivaru Ušpeli, podnieku piektajā paaudzē 0
Gribēju jau braukt uz Maltu, ne to Vidusjūrā, bet mūsu pašu Rēzeknes novadā pie “Pūdnīku skūlas” pārstāvja, podnieka piektajā paaudzē Aivara Ušpeļa. Bet sastapāmies gadatirgū Brīvdabas muzejā Rīgā, un tūdaļ lūdzu, lai viņš teic Augsto dziesmu mālam.
– No paša rīta? – Aivars smej. Podniekam apkārt melni māla trauki bez krāsas, bez glazūras, tik patiesi un īsti, ka vēlme pēc augstiem vārdiem izčib, un sākam runāties. Jau skolā, kad bērniem vaicāts par nākotnes profesiju, citi teikuši – kosmonauts vai saldējuma pārdevējs, bet Aivars ne par ko citu kā par podnieku nav vēlējies kļūt. Skatījies, kā vectēvs sēž uz gultas un taisa svilpauniekus, pelnu traukus ar velniem, zirgu, pīlīšu, gulbju figūriņas. Vērojis, kā māla traukus virpo tēvs Antons, ko dara tēvoči Viktors un Pēteris, protams, arī podnieki.
