Avīze kā domubiedrs 1
Mūsu lasītājiem jautāju, vai viņi pasūtīs “Latvijas Avīzi” arī nākamgad un kāpēc.
Vilnis Kreilis Ogrē: “Mani avīze apmierina, un esmu to pasūtījis nākamajam gadam. Lasu šo avīzi kopš pirmā numura un tagad pasūtu kā vienīgo. Raksti ir saistoši un saprotami, patriotiskā ievirze man šķiet normāla un tuva. Es lasu avīzi no vāka līdz vākam. Ja ir kāds Voldemāra Krustiņa raksts, to izlasu pirmo, jo tie liekas vissaistošākie. Man ir tuvs un saprotams viņa domu gājiens, varētu pat teikt, es jūtos kā viņa domubiedrs. Laiku pa laikam manu avīzi paņem lasīt bērni un mazbērni. Ko viņi tur lasa, tam es nesekoju.”
Vija Šaraka Cēsīs: “Avīzi pasūtu jau ilgus gadus un ar “Mājas Viesi”. Un pasūtīšu arī nākamgad. Patīk viss – raksti par politiku, par dabu, rokdarbi, dzeja, dažādi konkursi, kuros esmu piedalījusies, “Sieviete Latvijai”, kur esmu sievietes arī pieteikusi.”
Ina Ribnicka Preiļos: “Es lasu avīzi kopš pirmā tās numura, kad vēl bija “Lauku Avīze”, un ceru, ka dēls to pasūtīs, jo pati vairs nespēju. Ļoti patīk A. Drēziņa, M. Libekas, D. Kokarevičas, F. Gordona, V. Krustiņa un citu autoru raksti. Avīzi no manis ņem lasīt arī mana kaimiņiene, kura pati to atļauties nevar.”
Regīna Gribuste Lielvārdē: “Es noteikti pasūtīšu “Latvijas Avīzi” nākamajam gadam, jo šis laikraksts ir mana garīgā maize. Es tajā lasu praktiski visu, arī par sportu, jo ar to aizraujas mani mazdēli. Izlasītajā es esmu sākusi svarīgākās atziņas pasvītrot un pa nedēļu sakrātās avīzes sestdienās un svētdienās pārskatu. Iepriecina tas, ka, manuprāt, avīze vairāk raksta par stiprām ģimenēm, stabiliem lauku saimniekiem. Tādi ir Latgalē, Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē. Tā man izdodas neklātienē izceļoties pa visu Latviju.”
