12
Pašvaldībām nav jāiesaistās uzņēmējdarbībā
Viens no OECD ieteikumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanā ir izveidot padomes visos komerciāli orientētajos valstij piederošajos uzņēmumos un precizēt valsts līdzdalības nepieciešamību. Arī pašvaldībām nevajadzētu iesaistīties uzņēmējdarbībā, piektdien sacīja OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija. Viņš atzīmēja, ka publiskais sektors ir labāks regulators nekā biznesa organizators, tāpēc ir pamatoti valstiskā līmenī uzņēmējdarbību atstāt privātā sektora rokās. Publiskajam sektoram kā regulatoram jānodrošina konkurence un vienādas iespējas, savukārt, kad publiskā pārvalde iesaistās uzņēmējdarbībā, tas nebeidzas labi. “Ir ļoti grūti mēram kļūt par uzņēmēju. Uzņēmējs var kļūt par mēru,” sacīja OECD ģenerālsekretārs, uzsverot, ka ir regulators un regulējamais – valstij nevajadzētu būt abiem, raksta LETA.
“Latvijas Avīze” jau informēja, ka pašvaldībām pilnībā vai daļēji pieder 384 kapitālsabiedrības un daudziem maksas pakalpojumiem, kurus pašvaldības izvēlējušās sniegt, ir negatīva ietekme uz vietējo uzņēmējdarbības vidi. Pašvaldību resursi tiek izmantoti ne tikai komunālo pakalpojumu sniegšanai un veselības aprūpes nodrošināšanai, bet arī, piemēram, piena produktu ražošanai, farmācijas izstrādājumu tirdzniecībai, elektroenerģijas ražošanai, dārzeņu audzēšanai, ceļojumu biroja pakalpojumu sniegšanai, laikrakstu izdošanai un citiem ar pašvaldību funkcijām nesaistītiem biznesiem. Tās ir nozares, kurās veiksmīgi strādā privātie uzņēmēji.
Taču Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iestājusies pret grozījumu veikšanu Konkurences likumā, ko rosinājusi Ekonomikas ministrija un kas paredzētu efektīvākas pilnvaras, lai vērstos pret publisku personu konkurences kropļojumiem. Vai, pēc OECD ieteikumiem, LPS pozīcija varētu mainīties, “LA” jautāja tās jaunajam priekšsēdim Gintam Kaminskim. “Vēl neesmu izlasījis OECD ziņojumu, tikai pēc tam LPS varēsim precīzi novērtēt ieteikumus. Arī Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa monitoringa komiteja vērtējusi pašvaldību iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un tūliņ nāks klajā ar savām rekomendācijām. Varbūt nevajadzētu mētāties un skriet līdzi pirmajam, kas ko iesaka, bet vērtēt profesionāli. Pašvaldības nav tās, kas apdraud konkurenci. Atsevišķus piemērus nedrīkst vispārināt, katrs gadījums jāskata atsevišķi. Riepu apsaimniekošana tika nodota privātuzņēmējiem, bet kāds ir rezultāts?”
OECD rekomendē iekļaujošu attīstību
* Palielināt valsts finansējumu inovācijas veicināšanas programmām.
* Piešķirt augstākas stipendijas arodskolu un augstskolu studentiem, kuri nāk no zemu ienākumu ģimenēm.
* Izvērst mobilitātes programmu, kas nodrošinātu īslaicīgu pārcelšanās un transporta atbalstu bezdarbniekiem.
* Atvēlēt vairāk finansējuma zemu izmaksu īres namiem vietās, kur aug nodarbinātība.
* Uzlabot juridisko skaidrību īres regulējumā un veicināt ārpustiesas procedūras.
* Vienkāršot būvatļauju iegūšanas administratīvo procesu.
* Veicināt pieaugušo izglītošanu arodskolās.
* Samazināt administrēšanas izmaksas obligātajā pensionēšanas sistēmā.
* Samazināt veselības aprūpes izmaksas no trūcīgākās iedzīvotāju daļas kabatām.
* Palielināt tēriņus spiedīgākajām strukturālajām un sociālajām prioritātēm.
* Nodokļu piedziņā lietderīgāk izmantot informācijas tehnoloģijas.
* Stiprināt KNAB finansiālo neatkarību.
* Turpināt samazināt nodokļus mazajām algām.
* Celt ienākumus no nekustamā īpašuma un enerģijas nodokļiem.
* Paplašināt uzņēmumu nodokļu bāzi, atceļot nodokļu izņēmumus.
* Radīt platformu to pašvaldību politikas koordinēšanai, kuru iedzīvotāji visvairāk brauc strādāt uz Rīgu.
AVOTS: OECD
